MarsNext

🎯🎯🎯 Bitcoin cenu prognozes, ko sniedz AI, pamatojoties uz pēdējo 13 gadu cenu rīcības datiem: 🔥🔥🔥

Īstermiņā (līdz 2023. gada beigām): 🤏

- Bitcoin cena pieaugs no $30,000 līdz $40,000.
- Faktori: Institucionālā uzkrāšana, pozitīvi ekosistēmas attīstības, ierobežota lejupslīde.

Īstermiņā (2024. gada sākumā): 🔼

- Bitcoin sasniegs $50,000-$60,000 pirms samazināšanas 2024. gada aprīlī.
- Faktori: Samazināšanas gaidīšana, mazumtirdzniecības investoru pieprasījums, potenciāls īsais spiediens.

Vidējā termiņā (ap 2025. gadu): 👀🐮

- Bitcoin ATH $100,000-$150,000.
- Faktori: Institucionālās pieņemšanas pieaugums, jaunu produktu un pakalpojumu izstrāde, atbalstoša regulatīvā skaidrība, Bitcoin trūkums, makroekonomikas satricinājumu hedžēšana.

Garajā termiņā (pēc ATH, iespējams, 2025. gada beigās): 🐻

- Bitcoin konsolidēsies ap $40,000-$50,000.
- Faktori: Peļņas ņemšana no dažiem investoriem, palielināta mineru pārdošana, uzmanīga investoru attieksme.

Ko tu domā, dari man zināmu komentāros... 🔥🔥😍😍😍

**Atceries, ka šī ir prognoze un nevis finanšu padoms. Faktiskās Bitcoin cenas var atšķirties dažādu faktoru dēļ.

#CryptoTalks #crypto #BinanceSquare #MarsNext

🐕🐾🔥 Shiba Inu: $100 līdz $1.6 miljardiem

Ja jūs būtu ieguldījis $100 Shiba Inu tās pirmajā atvēršanas cenā un pārdevis to tās visu laiku augstākajā cenā, jūs būtu nopelnījis vairāk nekā $1.6 miljardi.👀👀👀

Shiba Inu tika uzsākta 2020. gada augustā ar sākotnējo cenu $0.000000000056. Ja jūs būtu ieguldījis $100 tajā laikā, jūs būtu iegādājies 1.8 triljonus #SHIB tokenu.

SHIB cena sasniedza visu laiku augstāko cenu $0.00008845 2021. gada oktobrī. Ja jūs būtu pārdevis savus SHIB tokenus šajā laikā, jūs būtu nopelnījis vairāk nekā $1.6 miljardi.🚀🚀🚀

Tas ir pārsteidzošs ieguldījuma atgrieziens, un tas ir pierādījums kriptovalūtu tirgus svārstīgumam. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka pagātnes sniegums nenozīmē nākotnes rezultātus. Ir arī svarīgi atcerēties, ka ieguldīšana #kriptovalūtā ir riskants ieguldījums, un jums vajadzētu ieguldīt tikai tos līdzekļus, kurus varat atļauties zaudēt.🔥🔥🔥

Šeit ir tabula, kas apkopo jūsu ieguldījumu:🐮🐮🐮

Ieguldījums : $100
Iegādes cena: $0.000000000056
Pārdošanas cena: $0.00008845
Peļņa: $1.6 miljardi

**Lūdzu, ņemiet vērā, ka šī ir hipotētiska aprēķināšana, un nav garantijas, ka jūs būtu nopelnījis tik daudz, ja tiešām būtu ieguldījis $SHIB

#crypto #shib #MarsNext

Saprat akumulācijas izplatīšanas līniju (ADL)

Akumulācijas izplatīšanas līnija (ADL) ir apjoma balstīts tehniskais rādītājs, kas izstrādāts, lai izmērītu naudas plūsmu uz vai no aktīva. Tas apvieno cenu kustību ar tirdzniecības apjomu, lai novērtētu, vai aktīvs tiek akumulēts (pirkt) vai izplatīts (pārdots) institucionālo spēlētāju.

Savas būtības ziņā ADL izmanto noslēguma cenas un dienas tirdzniecības diapazona attiecību, lai noteiktu apjoma svērto plūsmu. Kad noslēgums ir tuvu augstumam, tas norāda uz pirkšanas spiedienu, un apjoms tiek uzskatīts par apstiprinošu. Savukārt noslēgums tuvu zemumam norāda uz pārdošanas spiedienu. Šī koncepcija tiek saukta par "Noslēguma atrašanās vērtību" (CLV), kas svārstās no -1 līdz +1.

Rādītājs kumulēti pievieno vai atņem apjomu, pamatojoties uz CLV. Augošs ADL norāda, ka apjoms plūst uz aktīvu, norādot uz akumulāciju. Krītošs ADL parāda apjomu, kas atstāj aktīvu, norādot uz izplatīšanu. Atšķirības starp ADL un cenu var norādīt uz potenciālām reversēm.

Kāpēc tika izveidots On-Balance Volume (OBV)

On-Balance Volume (OBV) indikators tika izveidots Džo Grenvilā 1960. gados, lai risinātu būtisku trūkumu tehniskajā analīzē: izpratni par tilpuma lomu cenu kustībās. Grenvils atzina, ka, lai gan cenu darbība tika plaši uzraudzīta, pamatspēks šajā kustībā – bieži atspoguļots tilpumā – bieži tika ignorēts.

Pirms OBV tirgotāji novērtēja tilpumu izolēti, parasti salīdzinot to laika posmos, nesasaistot to tieši ar cenu izmaiņām. Grenvila atziņa bija tāda, ka tilpums jāinterpretē attiecībā uz cenu virzienu, lai atklātu uzkrāšanās vai izplatīšanās fāzes. Sekojot līdzi tilpumam, pamatojoties uz to, vai cena noslēdzās augstāk vai zemāk, OBV piedāvāja jaunu skatījumu, lai apstiprinātu cenu tendences.

Grenvils uzskatīja, ka gudrās naudas aktivitāte bieži ir paslēpta tilpuma plūsmās. Ja tilpums pieauga laikā, kad cenas pieauga, tas liecināja par spēcīgu pirkšanas interesi. Savukārt pieaugošs tilpums kritušās cenās signalizēja par spēcīgu pārdošanas spiedienu. OBV tika izstrādāts, lai noķertu šo dinamiku vienā, nepārtrauktā summā.

Indikators arī bija paredzēts, lai prognozētu potenciālas apgriešanās. Atšķirības starp OBV un cenu – piemēram, ja cena sasniedz jaunus augstumus, kamēr OBV to neapstiprina – varētu norādīt uz vājinošu momentu. Šis agrīnais brīdinājuma sistēma ļāva tirgotājiem apšaubīt tendences ilgtspēju.

Pamatā OBV tika izveidots, lai uzsvērtu tilpuma nozīmi kā apstiprinošu mehānismu cenu tendencēs. Tas ieviesa metodi, kā kvantificēt un vizualizēt 'centienus' aiz cenu kustībām, cenšoties vadīt tirgotājus uz pārdomātākām tirgus uzvedības interpretācijām.

Izpratne par On-Balance Volume (OBV)

On-Balance Volume (OBV) ir momentum balstīts apjoma rādītājs, kas mēra pirkšanas un pārdošanas spiedienu, sekojot kumulatīvā apjoma plūsmai. To izstrādāja Džoe Grānvils 1960. gados, OBV darbojas pēc principa, ka apjoms iepriekš nosaka cenu kustību, padarot to par vadošo rādītāju potenciālām tendences izmaiņām.

OBV pamatkoncepts ir kvantificēt attiecības starp apjomu un cenu. Tas pievieno apjomu dienās, kad noslēguma cena pieaug, un atņem apjomu dienās, kad noslēguma cena krītas. Ja noslēguma cena paliek nemainīga, OBV vērtība paliek tāda pati. Tas rada skaitļu summu, kas veido līniju diagrammu, kuru var salīdzināt ar aktīva cenu diagrammu.

OBV nemēra absolūtos apjoma līmeņus, bet drīzāk noskaņojumu, ko atspoguļo apjoma tendences. Kad OBV pieaug, tas norāda, ka pircēji kontrolē un uzkrāj aktīvu. Savukārt, kad OBV samazinās, tas liecina, ka pārdevēji dominē tirgū un izplata aktīvu. Atšķirības starp OBV un cenu var signalizēt potenciālas apgriezienus vai turpinājumus.

Bullish divergence notiek, kad cena veido zemākus zemākus, kamēr OBV veido augstākus zemākus, norādot uz slēptu pirkšanas spiedienu. Bearish divergence notiek, kad cena veido augstākus augstākus, bet OBV veido zemākus augstākus, signalizējot slēptu pārdošanas spiedienu. Šīs atšķirības bieži notiek pirms tendences izmaiņām, jo apjoms mainās pirms cenas reaģē.

Tirgotāji arī seko OBV pārtraukumiem vai sabrukumiem no galvenajiem līmeņiem. Kad OBV pārtrauc iepriekšējās augstākās, tas apstiprina bullish momentum. Kad tas pārtrauc zem iepriekšējām zemākām, tas apstiprina bearish momentum. Šie signāli palīdz validēt cenu kustības un filtrēt viltus pārtraukumus.

OBV arī iekļauj uzkrāšanas un izplatīšanas fāžu konceptu. Uzkrāšanas laikā informēti tirgotāji klusi pērk aktīvu, palielinot OBV bez būtiskas cenu kustības. Izplatīšanas laikā šie tirgotāji pakāpeniski pārdod, izraisot OBV samazināšanos, kamēr cena var joprojām pieaugt, pateicoties mazumtirdzniecības dalībai.

Ir svarīgi atzīmēt, ka OBV nesniedz absolūtus pirkšanas vai pārdošanas signālus

Kāpēc tika izveidots apjoma indikators

Apjoma indikators tika izstrādāts, lai kvantificētu kriptovalūtu vienību skaitu, kas tirgots noteiktā laika posmā. Tas kalpo kā pamatmetrika tirgus aktivitātes un tirgotāju dalības izpratnei. Apjoma indikatora izveide radās no nepieciešamības atšķirt nozīmīgas cenu svārstības no tām, ko izraisa minimāla dalība vai plāni tirgi.

Tradicionālajā finansē un kriptovalūtu tirgos cenu izmaiņas, ko pavada liels apjoms, bieži tiek uzskatītas par uzticamākiem signāliem. Kad apjoms ir zems, pat strauji cenu pieaugumi var trūkt pārliecības, norādot uz potenciālu manipulāciju vai interešu trūkumu. Apjoma indikators nodrošina objektīvu mēru, lai validētu cenu tendences un tirdzniecības lēmumus.

Šis indikators arī palīdz identificēt aktīva uzkrāšanas un izplatīšanas fāzes. Tirgotāji un analītiķi to izmanto, lai pamanītu, kad lieli spēlētāji varētu ieiet vai iziet no pozīcijām. Pēkšņi apjoma kāpumi vai kritumi bieži notiek pirms nozīmīgām cenu tendencēm, padarot to par vitālu rīku tirgus analīzē.

Tā kā blokķēdes tirgi darbojas 24/7 ar decentralizētiem dalībniekiem, apjoms kļūst vēl svarīgāks kriptovalūtā, kur likviditāte var ievērojami atšķirties starp biržām. Tādējādi apjoma indikators spēlē svarīgu lomu, atklājot patieso tirgus noskaņojumu, kas slēpjas aiz cenu darbības vien.

Kāpēc tika izveidots standarta novirze

Standarta novirzes indikators tika izstrādāts, lai kvantificētu cenu svārstīgumu finanšu tirgos, īpaši, lai mērītu, cik daudz aktīva cena novirzās no tās vidējās vērtības noteiktā periodā. Šādas metriskās nepieciešamība radās no vajadzības novērtēt risku un stabilitāti matemātiskākā un konsekventākā veidā, nevis paļaujoties uz subjektīvām cenu kustību interpretācijām.

Tirdzniecībā cenu svārstības ir biežas un var ievērojami atšķirties pēc apjoma. Tirgotājiem bija nepieciešams uzticams statistiskais rīks, lai izprastu cenu uzvedības konsekvenci. Standarta novirze pilda šo lomu, aprēķinot cenu datu punktu izkliedi no vidējās (vidējās) cenas, piedāvājot skaitlisku svārstīguma attēlojumu. Augstāka standarta novirze norāda uz lielāku cenu variāciju un tādējādi lielāku svārstīgumu, kamēr zemāka standarta novirze liecina par stabilākām cenu kustībām.

Indikators nebija paredzēts tikai retrospektīvai analīzei, bet arī, lai atbalstītu prognozējošus ieskatus. Zinot, cik daudz cenas parasti novirzās, var palīdzēt tirgotājiem prognozēt potenciālās nākotnes kustības un noteikt reālistiskākas cerības tirdzniecības iestatījumiem. Tas ir īpaši noderīgi stratēģijās, kas ietver vidējo atgriešanos, kur izpratne par novirzes pakāpi no vidējā palīdz identificēt potenciālos apgriešanās punktus.

Papildus tam standarta novirze nodrošina pamata atbalstu citiem uz svārstīgumu balstītiem progresīviem indikatoriem, piemēram, Bollinger Bands, kas to izmanto, lai dinamiski pielāgotu joslas ap kustīgo vidējo. Šī pielāgojamība padara standarta novirzi par centrālo statistisko rīku tirgus analīzē.

Kāpēc tika izveidoti Keltnera kanāli

Keltnera kanāli tika izstrādāti Česteram Keltneram 1960. gados kā tehniskās analīzes rīks, lai identificētu svārstību balstītās cenu tendences un potenciālās izlaušanās punktus finanšu tirgos. Keltners, veiksmīgs preču un akciju tirgotājs, meklēja metodi, kā vizualizēt cenu darbību, ņemot vērā tirgus svārstības — galveno faktoru, ko bieži ignorē tradicionālās atbalsta un pretestības tehnikas.

Tajā laikā lielākā daļa tirgotāju lielā mērā paļāvās uz fiksētām atbalsta un pretestības līnijām vai vienkāršiem kustīgiem vidējiem, kas nespēja pielāgoties mainīgajām tirgus nosacījumiem. Keltners saprata, ka cenu kustības nav vienveidīgas; tās paplašinājās un saruka, pamatojoties uz svārstībām. Viņš centās izveidot dinamisku apvalku ap cenu, kas varētu pielāgoties šīm svārstībām, nodrošinot uzticamus tirdzniecības signālus.

Oriģinālā Keltnera kanālu versija izmantoja vienkāršus kustīgos vidējos un fiksētu attālumu (punktos) virs un zem kustīgā vidējā līnijas. Ideja bija noķert cenu tendences, vienlaikus nosakot robežas, kur cenu, visticamāk, būs iespējams mainīt vai izlauzties. Laika gaitā indikators attīstījās. Mūsdienu versijas parasti izmanto eksponenciālo kustīgo vidējo (EMA) centrālajam līnijai un vidējo patieso diapazonu (ATR), lai noteiktu kanāla platumu.

Keltners izstrādāja šo rīku ne tikai, lai identificētu pārpirkumus vai pārdošanas apjomus, bet arī lai noķertu ilgstošas cenu kustības. Kad cena pārvietojas ārpus kanāla robežām, tas bieži signalizē par pieaugumu momentum vai jaunā tendences sākumu. Kanālu iekšienē cenu kustība liecina par konsolidāciju vai zemāku svārstību.

Atšķirībā no fiksētas platuma joslām, Keltnera kanāli pielāgojas tirgus nosacījumiem. Augstas svārstības periodos kanāli paplašinās, samazinot nepatiesos signālus. Zemas svārstības vidē joslas sarūk, palīdzot tirgotājiem identificēt potenciālas izlaušanās. Šī pielāgojamība padara indikatoru noderīgu tirgotājiem, kas vēlas saskaņot savas stratēģijas ar pašreizējām tirgus dinamikām.

Paraboliskā SAR: Ideālas tirgus nosacījumi

Paraboliskā SAR (Stop and Reverse) indikators vislabāk darbojas noteiktos tirgus apstākļos, kas atbilst tā mehāniskajam dizainam. Šo apstākļu izpratne palīdz tirgotājiem maksimāli palielināt tā efektivitāti, vienlaikus samazinot nepatiesos signālus.

Spēcīgi tendēti tirgi
Paraboliskā SAR uzplaukst spēcīgi tendētajos tirgos, kur cena konsekventi pārvietojas vienā virzienā ilgstošos periodos. Augšupejošās tendencēs indikators zīmē zem cenas, signalizējot par pirkšanas iespējām, kad tas seko uz augšu. Lejupejošās tendencēs tas zīmē virs cenas, signalizējot par īso pozīciju iespējām, kad tas seko uz leju. Indikatora algoritms paātrinās, kad tendences paplašinās, padarot to īpaši efektīvu brīdī, kad ir momentum virzīti kustības.

Zema svārstīguma vide
Tirgi ar zemu svārstīgumu dod priekšroku Paraboliskā SAR precizitātei. Rūpīgi virzoties vai konsolidējoties tirgos, indikators bieži ģenerē biežas whipsaw kustības, kad cena svārstās ap SAR punktiem. Tomēr, kad svārstīgums ir zems un virziena novirze ir skaidra, indikators uztur ciešākus sekojošus stopus, piedāvājot optimālu riska vadību.

Skaidri momentum maiņas
Indikatora dizains padara to ideālu, lai agrīni uztvertu momentum maiņas. Kad cena pārkāpj galvenos atbalsta vai pretestības līmeņus ar spēcīgu momentum, Paraboliskā SAR ātri pielāgojas, lai atspoguļotu jauno tendences virzienu, palīdzot tirgotājiem palikt saskaņā ar momentum izmaiņām, neiesprūstot pēkšņās reversijās.

Tendences apstiprināšanas konteksts
Lai gan Paraboliskā SAR ir patstāvīgs tendences indikators, tas vislabāk darbojas tirgos, kur tendences apstiprināšana ir redzama, izmantojot citus tehniskos faktorus, piemēram, kustīgās vidējās saskaņošanu, apjoma tendences vai cenu darbības modeļus. Šis papildu konteksts palīdz filtrēt nepatiesos signālus pārejas posmos.

Izvairīšanās no haotiskajiem tirgiem
Indikators cīnās haotiskos vai sānu tirgos, kur cena pārvietojas laterāli. Biežas SAR apgriešanās virs un zem cenas rada neskaidrību un noved pie priekšlaicīgām iziešanām vai ieejām. Tirgotājiem vajadzētu izvairīties no paļaušanās uz Parabolisko SAR tirgos, kur trūkst virziena pārliecības vai notiek augstas frekvences cenu svārstības.

Paraboliskā SAR svārstīgajos tirgos

Paraboliskā SAR (Stop and Reverse) ir tendenci sekojošs indikators, kas darbojas atšķirīgi atkarībā no tirgus apstākļiem. Svārstīgajos vai sānu tirgos indikatora uzvedība kļūst mazāk uzticama salīdzinājumā ar tendencioziem apstākļiem.

Svārstīgajos tirgos cena pārvietojas horizontāli starp atbalsta un pretestības līmeņiem bez skaidras virziena noslieces. Paraboliskās SAR punkti bieži mainās starp augšpusi un apakšpusi cenu svecēm. Šī straujā maiņa rada nepatiesus signālus un var maldināt tirgotājus, liekot domāt, ka notiek tendences apgriešanās.

Indikatora algoritms palielina SAR vērtību, kad cena pārvietojas vienā virzienā, kas labi darbojas tendenciozos tirgos. Tomēr svārstīgajā tirgū šī mehānisms izraisa SAR pārmērīgu izstiepšanos un priekšlaicīgu apgriešanos, bieži izraisot ātras svārstības.

Tirgotājiem jāatzīst, ka Paraboliskā SAR ir optimizēta virziena kustībām. Kad to pielieto svārstīgajos apstākļos, tā mēdz radīt vairāk zaudējošu darījumu, jo ir jutīga pret īstermiņa cenu svārstībām. Šī uzvedība uzsver SAR signālu apstiprināšanas nozīmi ar papildu kontekstu vai izvairīšanos no tās izmantošanas zemas svārstīguma vai konsolidācijas periodos.

Izpratne par to, kā indikators uzvedas svārstīgajos tirgos, palīdz tirgotājiem izvairīties no biežām kļūdām un pielāgot savas stratēģijas attiecīgi. Apvienojot to ar diapazona filtrēšanas rīkiem vai gaidot pārrāvuma apstiprinājumu, var samazināt risku rīkoties uz nepatiesiem signāliem.

Paraboliskais SAR tendenciozajos tirgos

Paraboliskais SAR (Stop and Reverse) ir jaudīgs tendenci sekojošs indikators, kas izceļas tirgos ar skaidru virziena momentumu. Kad attīstās spēcīga augšupejoša vai lejupejoša tendence, SAR punkti sistemātiski sakrīt, sniedzot tirgotājiem uzticamus signālus tendences turpināšanai.

Augšupejošas tendences gadījumā SAR punkti parādās zem cenu svecēm un pakāpeniski ceļas kopā ar cenu kustību. Kamēr cena paliek virs SAR līmeņiem, bullish tendence tiek uzskatīta par neskartu. Attālums starp SAR punktiem un cenu parasti palielinās, kad tendence paātrinās, atspoguļojot pieaugošo momentumu.

Savukārt, lejupejošas tendences gadījumā, SAR punkti ir novietoti virs svecēm un krīt kopā ar krītošo cenu. Šie nolaižamie punkti darbojas kā dinamiskas pretestības līmeņi, apstiprinot bearish tendences spēku, jo tie saglabā savu relatīvo pozīciju virs cenas.

Paraboliskais SAR uzvedība tendenciozajos tirgos padara to par vērtīgu rīku, lai identificētu, kad tendence var zaudēt spēku. Kad cenu darbība sāk izlīdzināties vai konsolidēties, SAR punkti sāk tuvināties cenai, bieži signalizējot par potenciālu apgriezienu vai pāreju uz sānu tirgus fāzi.

Spēcīgu tendenciozo fāžu laikā, viltus apgriezieni ir reti, padarot indikatoru ļoti efektīvu, lai sekotu tendencēm no agrīnajām līdz vēlākiem posmiem. Tomēr, haotiskos vai svārstošos tirgos tā veiktspēja pasliktinās. Atpazīstot, kā SAR uzvedas tieši tendenciozās apstākļos, tirgotāji var pielāgot savas stratēģijas tirgus momentam, vienlaikus izvairoties no straujiem pagriezieniem.

Izpratne par paraboliskā SAR aprēķinu

Paraboliskā SAR (Stop and Reverse) ir tendenci sekojošs indikators, kas palīdz identificēt potenciālos cenu kustības apgriezienus. Šis indikators parādās kā punkti, kas novietoti virs vai zem cenu grafika, norādot uz tendences virzienu.

Paraboliskā SAR pamatkoncepts balstās tās dinamiskajā aprēķinā, kas pielāgojas tirgus svārstīgumam. Tas sākas, novietojot sākotnējo SAR vērtību pie nozīmīgas cenu robežas - vai nu nesenā augstumā vai zemumā - atkarībā no tā, vai tendence tiek uzskatīta par augošu vai krītošu.

Ar katru jauno cenu joslu SAR vērtība tiek pārskaitīta, izmantojot formulu, kas iekļauj iepriekšējo SAR, Akcelerācijas faktoru (AF) un Ekstremālo punktu (EP). Ekstremālais punkts ir augstākais augstums augšupejošā tendencē vai zemākais zemums lejupejošā tendencē.

Akcelerācijas faktors sākas ar zemu vērtību (parasti 0.02) un pakāpeniski palielinās (parasti par 0.02) katru reizi, kad tiek izveidots jauns Ekstremālais punkts. Tomēr AF ir ierobežots ar maksimālo vērtību, visbiežāk 0.20, lai novērstu pārmērīgu jutību.

Tendences attīstoties, SAR vērtība tuvojas pašreizējai cenai. Kad cena noslēdzas aiz SAR līmeņa, tiek norādīts uz apgriezienu. Šajā brīdī SAR pozīcija pārvēršas pretējā pusē no cenas, AF tiek atiestatīts, un tiek izveidots jauns Ekstremālais punkts.

Šis konceptuālais modelis ilustrē, kā paraboliskā SAR pielāgojas mainīgajiem tirgus apstākļiem. Tas efektīvi fiksē momenta maiņas, vienlaikus saglabājot reaģētspēju uz svārstīgumu, izmantojot savu pielāgojamo aprēķina metodi. Indikatora mehāniskā daba padara to par pilnībā noteikumu balstītu, paļaujoties uz cenu rīcību un laiku, nevis subjektīvu analīzi.

BTC Pie 55k 💪💪💪💪💪

Paraboliskā SAR pamatjēdzieni

Paraboliskā SAR (Stop and Reverse) ir jaudīgs tendenci sekojošs indikators, ko izstrādājis J. Welles Wilder Jr. Tas zīmē punktu sēriju vai nu virs, vai zem cenu grafika, lai norādītu uz potenciālajām apgriezieniem un tendences virzienu. Kad punkti ir zem cenas, tas norāda uz augšupejošu tendenci, bet, kad virs, tas signalizē par lejupslīdi. Indikators paātrina savu pozicionēšanu, attīstoties tendencei, atspoguļojot paraboliskā kustības ideju.

Savā kodolā paraboliskā SAR pilda divas galvenās funkcijas: identificē tendences virzienu un nodrošina dinamiskos stop-loss līmeņus. Formula izmanto kombināciju no Ekstremālā punkta (EP), kas ir augstākais punkts augšupejošā tendencē vai zemākais punkts lejupslīdē, un Akcelerācijas faktoru (AF), kas palielinās laika gaitā, kad tendence turpinās. Noklusējuma iestatījumi izmanto sākotnējo AF 0.02, palielinoties par 0.02 ar katru jauno EP, līdz maksimālajam 0.20.

Izpratne par to, kā SAR uzvedas tendencēs, ir būtiska. Spēcīgās tendencēs tirgos punkti paliek tālu no cenas, ļaujot vietu nelielām korekcijām. Konsolidācijas vai svārstīgo tirgu laikā indikators bieži maina puses, radot viltus signālus. Tāpēc ir svarīgi to izmantot tendences apstākļos, lai uzlabotu precizitāti.

Paraboliskā SAR apgriešanas mehānisms notiek, kad cena tirdzniecības pārsniedz pēdējo SAR vērtību. Šajā brīdī indikators maina puses un atiestatīt Akcelerācijas faktoru, padarot to jutīgu pret pēkšņiem tirgus pagriezieniem un piedāvājot tirgotājiem sistemātisku veidu, kā fiksēt peļņu vai ieiet pretējo tendenci pozīcijās.

Tirgotāji parasti pielieto parabolisko SAR dažādiem laika posmiem, no intradienas grafikiem līdz nedēļas analīzēm. Tā vizuālā vienkāršība un mehāniskie noteikumi padara to piemērotu algoritmiskām stratēģijām un diskrecionārām tirdzniecībām. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka indikators vislabāk darbojas, ja to apvieno ar tendences apstiprināšanas rīkiem, lai izvairītos no šūpošanās efektiem svārstīgos tirgus apstākļos.

Kāpēc tika izveidots ATR

Vidējā patiesā diapazona (ATR) rādītājs tika izstrādāts J. Welles Wilder Jr. 1978. gadā kā instruments, lai mērītu tirgus svārstīgumu, īpaši, lai risinātu vienkāršu augsto-zemo diapazonu izmantošanas ierobežojumus haotiskos vai ar atstarpēm tirgos.

Tradicionālas diapazona aprēķināšanas—atņemot zemo no augstā vienā periodā—neņem vērā atstarpes vai ierobežotu kustību, kas var notikt starp tirdzniecības sesijām. Tas rada maldinošus svārstīguma rādījumus, it īpaši ātri kustīgos vai nelikvīdos tirgos.

Vildera ieviesa "Patiesā diapazona" konceptu, lai aptvertu pilnīgu cenu kustības apmēru noteiktā periodā. Patiesā diapazona apsver trīs vērtības:
1. Pašreizējais augstais mīnus pašreizējais zems
2. Absolūtā vērtība no pašreizējā augstā mīnus iepriekšējais slēgums
3. Absolūtā vērtība no pašreizējā zemā mīnus iepriekšējais slēgums

Patiesā diapazona rādītājs ir lielākais no šīm trim vērtībām. Ņemot vērā šo Patiesā diapazona vērtību vidējo rādītāju noteiktā periodā (parasti 14), Vildera izveidoja ATR—uzticamāku svārstīguma metrikku.

ATR galvenais mērķis bija palīdzēt tirgotājiem izprast cenu svārstību pakāpi tirgū, neatkarīgi no virziena. Tas ļāva precīzāk izvietot stop-loss, noteikt pozīciju lielumu un risku pārvaldību mehāniskās tirdzniecības sistēmās.

Svārstīgajos tirgos ATR vērtības pieaug, signalizējot par plašākiem cenu svārstījumiem. Mierīgajos tirgos ATR vērtības krītas. Tas padarīja iespējamu tirgotājiem dinamiski pielāgot savas stratēģijas, pamatojoties uz mainīgajiem tirgus apstākļiem, nevis paļaujoties uz fiksētiem parametriem.

Lai gan sākotnēji tika izstrādāts precēm un akciju tirgiem, ATR tagad tiek plaši izmantots kriptovalūtu tirgos, pateicoties tā efektivitātei svārstīguma mērīšanā dažādos laika posmos un aktīvu uzvedībā.

Kāpēc Dončiana kanāli tika izveidoti

Dončiana kanāli tika izstrādāti Ričarda Dončiana, sistemātiskās tirdzniecības pioniera, lai apmierinātu nepieciešamību pēc objektīvas metodes, lai identificētu tendences virzienu un tirgus nestabilitāti preču un nākotnes tirgos.

20. gadsimta vidū tirgotāji lielā mērā paļāvās uz subjektīvu diagrammu analīzi un cenu modeļiem. Dončians centās ieviest mehānisku pieeju tirdzniecībai, kas novērstu emocionālo aizspriedumu. Viņa mērķis bija izveidot sistēmu, kas varētu automātiski atklāt tendences apstākļus un noteikt skaidras ieejas un izejas noteikumus.

Indikators tika izveidots ap kanālu pārrāvumu koncepciju. Zīmējot augstāko augstumu un zemāko zemu noteiktā laika posmā, Dončians izveidoja kanālu, kas notver cenu kustību noteiktā diapazonā. Vidējā līnija, kas aprēķināta kā šo divu ekstremitāšu vidējais rādītājs, piedāvāja pamatu tendences stipruma novērtēšanai.

Šī pieeja bija revolucionāra, jo tā nodrošināja tirgotājiem:
- Kvantificējamu nestabilitātes mērījumu (kanāla platums)
- Objektīvus signālus tendences uzsākšanai (pārrāvumi)
- Definētas atbalsta un pretestības līmeņus (kanāla robežas)

Dončiana kanāli bija īpaši efektīvi tirgojošos tirgos, kur cenas izlauzās no noteiktām robežām. Tas padarīja indikatoru nenovērtējamu tendencei sekojošām stratēģijām, īpaši tirgos ar skaidrām virziena kustībām.

Šī rīka izveide arī ielika pamatus mūsdienu algoritmiskajām tirdzniecības sistēmām. Tas parādīja, kā vienkāršas matemātiskas koncepcijas var tikt pielietotas, lai ģenerētu uzticamus tirdzniecības signālus, ietekmējot paaudzes tirgotāju un sistēmu izstrādātāju.

Šodien Dončiana kanāli joprojām ir neatņemama tehniskās analīzes sastāvdaļa, īpaši kripto tirgos, kur nestabilitāte un tendences pastāv blakus. To vienkāršība un efektivitāte turpina padarīt tos aktuālus tirgotājiem, kas meklē struktūru cenu kustībā.

Kāpēc tika izveidots paraboliskā SAR

Paraboliskā SAR (Stop and Reverse) tika izveidota J. Welles Wilder Jr. 1978. gadā, lai palīdzētu tirgotājiem identificēt potenciālos tendences apgriezienus un uzturēt momentum balstītus izejas punktus. Atšķirībā no daudziem rādītājiem, kas koncentrējas uz pārmaksātām/pārpārdotām situācijām, paraboliskā SAR tika izstrādāta īpaši tendences tirgiem, uzsverot, kad tendence varētu zaudēt momentum.

Vilder izstrādāja šo rādītāju, lai risinātu izaicinājumu palikt peļņu nesošās tendencēs, vienlaikus izvairoties no lieliem zaudējumiem apgriezienu laikā. Tradicionālās metodes bieži izraisīja tirgotājus iziet pārāk agri vai pārāk vēlu, izraisot palaistas iespējas vai ievērojamus kritumus. SAR nodrošina dinamikas atbalsta un pretestības līmeņus, kas pielāgojas cenu kustībai.

Rādītājs darbojas, attēlojot punktu sēriju virs vai zem cenu diagrammas. Kad punkti ir zem cenas, tas norāda uz augšupejošu tendenci; kad virs, tas norāda uz lejupejošu tendenci. Kad cena pārvietojas, punkti seko, paātrinoties, kamēr tendence paplašinās. Apgrieziena notikums notiek, kad punkti mainās no vienas puses uz otru.

Šis mehāniskais pieejas veids novērš emocionālu lēmumu pieņemšanu tirdzniecības izejās un iekļūšanā. Vilder paredzēja, ka tirgotāji izmantos SAR kā daļu no plašākas stratēģijas, bieži apvienojot to ar citiem rīkiem, piemēram, ADX, lai apstiprinātu tendences spēku. Koncentrējoties uz momentum samazināšanos, nevis uz cenu līmeņiem vien, paraboliskā SAR aizpilda unikālu nišu tehniskajā analīzē.

Tas ir īpaši efektīvs stipri tendenciozos tirgos, bet var radīt viltus signālus viļņainos vai sānu apstākļos. Izpratne par tā izcelsmi palīdz tirgotājiem novērtēt rādītāja lomu tendences sekojošās stratēģijās, nevis gaidīt, ka tas darbosies kā patstāvīgs risinājums.

Kāpēc tika izveidota Ichimoku Cloud

Ichimoku Cloud tika izstrādāta 1930. gadu beigās japāņu žurnālista Goichi Hosoda, kurš vēlējās izveidot visaptverošu tehniskās analīzes rīku, kas varētu sniegt tirgotājiem skaidrāku tirgus tendences, momenta un atbalsta/pretestības līmeņu skatījumu vienā mirklī. Tajā laikā tradicionālās Rietumu diagrammu metodes tika uzskatītas par pārāk vienkāršām un fragmentētām, bieži prasa vairākus rādītājus, lai iegūtu pilnīgu tirgus ainu.

Hosoda mērķis bija izstrādāt pašpietiekamu sistēmu, kas varētu piedāvāt uzticāmākus tirdzniecības signālus ar mazākām nepatiesām pozitīvām atbildēm. Viņš uzskatīja, ka cenu darbība satur visus nepieciešamos datus, taču tos bija jāinterpretē pareizi, izmantojot laika balstītas attiecības. Tādējādi viņš izveidoja Ichimoku Cloud (Ichimoku Kinko Hyo, kas nozīmē "viena skatiena līdzsvara diagramma"), lai vienlaikus apkopo tendences virzienu, momentu un potenciālās apgriešanās zonas.

Rādītājs apvieno piecus galvenos aprēķinus—Tenkan-sen, Kijun-sen, Senkou Span A, Senkou Span B un Chikou Span—katrs no tiem iegūts no noteiktiem laika periodiem. Šie elementi strādā kopā, lai izveidotu mākoņu (Kumo), kas vizualizē nākotnes atbalsta un pretestības zonas, pamatojoties uz vēsturiskajiem vidējiem.

Hosoda pavadīja desmitgades, pilnveidojot rādītāju, pirms to publicēja 1960. gados. Tās radīšana atspoguļo vēlmi pēc holistiskas izpratnes par tirgus uzvedību bez atkarības no ārējiem rīkiem. Kripto tirgos, kur svārstīgums un straujas izmaiņas ir izplatītas, tās daudzdimensionālais pieejas sniedz skaidrību, ko vienas līnijas rādītāji nevar nodrošināt.