SquareBitcoin
8 years Trader Binance
Atvērts tirdzniecības darījums
Tirgo bieži
1.4 gadi
88 Seko
3.1K+ Sekotāji
1.9K+ Patika
22 Kopīgots
Publikācijas
Portfelis
Visi
Cenu piedāvājumi
Tiešraides
How Dusk Treats Invalid Actions, And Why That Matters More Than Throughput
After spending enough time around Layer 1 infrastructures, you start to notice that most failures do not come from hacks or obvious bugs. They come from something quieter. Systems allowing things to happen that should never have been allowed in the first place.
In many blockchains, invalid actions are tolerated early and corrected later. Transactions execute, states change, and only afterward does the system decide whether something should be reverted, penalized, or socially resolved. That approach looks flexible on the surface, but over time it becomes expensive. Not just in fees or governance overhead, but in trust.
Dusk takes a noticeably different stance. It treats invalid actions as something that should die before they ever touch the ledger.
This is not a philosophical preference. It is a structural one.
Most chains implicitly assume that recording activity is cheap and interpretation can happen later. That assumption works fine when the cost of being wrong is low. It breaks down quickly in environments where eligibility, timing, and compliance actually matter. Once assets represent regulated securities or institutional positions, “we will fix it later” stops being acceptable.
Dusk is built around the idea that the ledger should only ever record states that deserve to exist.
That idea shows up very clearly in how the network enforces rules before execution. Eligibility checks are applied upstream. Conditions are verified before state transitions occur. By the time something settles, it is no longer provisional. It is a commitment.
This is where many people misunderstand Dusk and assume inactivity. Fewer visible transactions, fewer corrections, less public drama. But what is missing is exactly the point. Invalid actions never become data. They never inflate the ledger. They never need to be explained away months later during an audit.
From an infrastructure perspective, this is a disciplined choice.
In traditional financial systems, a huge amount of cost lives off chain. Compliance teams, reconciliation processes, exception handling, and post trade reviews exist because systems allow questionable actions to pass through and only investigate them afterward. The more questionable actions you allow, the more expensive your back office becomes.
Dusk attempts to shift that cost curve.
Instead of absorbing failure downstream through human processes, it absorbs it upstream through protocol enforcement. This is where components like Hedger become relevant. Privacy on Dusk is not about hiding activity from everyone. It is about allowing verification without exposing unnecessary detail, while still enforcing rules before execution.
This distinction matters more than it sounds.
In many public systems, privacy is treated as an afterthought layered on top of execution. On Dusk, confidentiality and enforceability are intertwined. The system does not ask participants to trust that rules were followed. It forces compliance at the moment when it is cheapest to verify, before the state becomes authoritative.
The result is a ledger that grows slower, but cleaner.
That trade off is intentional. Dusk is not optimized for high velocity experimentation. It is optimized for environments where invalid actions carry real consequences. When DuskTrade launches with regulated partners like NPEX and brings hundreds of millions in tokenized securities on chain, the cost of allowing invalid activity is no longer theoretical. It becomes legal, reputational, and financial.
In that context, throughput is not the primary constraint. Correctness is.
From a market perspective, this also explains why Dusk can be difficult to value using standard crypto metrics. Transaction count, short term activity, and visible usage do not capture what the system is actually optimizing for. The more effective Dusk is at preventing invalid actions, the less noise it produces.
That quietness can be misleading.
What matters more is how much uncertainty is removed before execution ever happens. Every enforced rule reduces the need for reconciliation later. Every rejected invalid action avoids downstream cost that never shows up on chain, but would otherwise compound off chain.
This is also where the trade offs become clear.
By enforcing strict pre execution rules, Dusk limits flexibility. Some behaviors that are tolerated on other chains simply do not fit here. Debugging can be harder. Experimentation is slower. The system is less forgiving.
But that is the price of discipline.
In infrastructure built for regulated assets, forgiveness often becomes a liability. Systems that rely on social coordination to resolve mistakes eventually hit scale limits. Someone has to decide. Someone has to approve. Someone has to explain. Those human loops do not scale cleanly.
Dusk is trying to remove as many of those loops as possible before they form.
After watching enough Layer 1s struggle under the weight of exceptions, governance patches, and retroactive fixes, this approach feels less restrictive and more honest. It acknowledges that not all actions deserve to be recorded. Not all flexibility is healthy. And not all speed creates value.
Dusk is not competing to be the most expressive chain. It is positioning itself as a selective one. A ledger that records decisions, not experiments. Outcomes, not attempts.
That choice will never generate loud metrics. But in markets where correctness compounds and mistakes linger, it may turn out to be the more durable path.
@Dusk #Dusk $DUSK
In many blockchains, invalid actions are tolerated early and corrected later. Transactions execute, states change, and only afterward does the system decide whether something should be reverted, penalized, or socially resolved. That approach looks flexible on the surface, but over time it becomes expensive. Not just in fees or governance overhead, but in trust.
Dusk takes a noticeably different stance. It treats invalid actions as something that should die before they ever touch the ledger.
This is not a philosophical preference. It is a structural one.
Most chains implicitly assume that recording activity is cheap and interpretation can happen later. That assumption works fine when the cost of being wrong is low. It breaks down quickly in environments where eligibility, timing, and compliance actually matter. Once assets represent regulated securities or institutional positions, “we will fix it later” stops being acceptable.
Dusk is built around the idea that the ledger should only ever record states that deserve to exist.
That idea shows up very clearly in how the network enforces rules before execution. Eligibility checks are applied upstream. Conditions are verified before state transitions occur. By the time something settles, it is no longer provisional. It is a commitment.
This is where many people misunderstand Dusk and assume inactivity. Fewer visible transactions, fewer corrections, less public drama. But what is missing is exactly the point. Invalid actions never become data. They never inflate the ledger. They never need to be explained away months later during an audit.
From an infrastructure perspective, this is a disciplined choice.
In traditional financial systems, a huge amount of cost lives off chain. Compliance teams, reconciliation processes, exception handling, and post trade reviews exist because systems allow questionable actions to pass through and only investigate them afterward. The more questionable actions you allow, the more expensive your back office becomes.
Dusk attempts to shift that cost curve.
Instead of absorbing failure downstream through human processes, it absorbs it upstream through protocol enforcement. This is where components like Hedger become relevant. Privacy on Dusk is not about hiding activity from everyone. It is about allowing verification without exposing unnecessary detail, while still enforcing rules before execution.
This distinction matters more than it sounds.
In many public systems, privacy is treated as an afterthought layered on top of execution. On Dusk, confidentiality and enforceability are intertwined. The system does not ask participants to trust that rules were followed. It forces compliance at the moment when it is cheapest to verify, before the state becomes authoritative.
The result is a ledger that grows slower, but cleaner.
That trade off is intentional. Dusk is not optimized for high velocity experimentation. It is optimized for environments where invalid actions carry real consequences. When DuskTrade launches with regulated partners like NPEX and brings hundreds of millions in tokenized securities on chain, the cost of allowing invalid activity is no longer theoretical. It becomes legal, reputational, and financial.
In that context, throughput is not the primary constraint. Correctness is.
From a market perspective, this also explains why Dusk can be difficult to value using standard crypto metrics. Transaction count, short term activity, and visible usage do not capture what the system is actually optimizing for. The more effective Dusk is at preventing invalid actions, the less noise it produces.
That quietness can be misleading.
What matters more is how much uncertainty is removed before execution ever happens. Every enforced rule reduces the need for reconciliation later. Every rejected invalid action avoids downstream cost that never shows up on chain, but would otherwise compound off chain.
This is also where the trade offs become clear.
By enforcing strict pre execution rules, Dusk limits flexibility. Some behaviors that are tolerated on other chains simply do not fit here. Debugging can be harder. Experimentation is slower. The system is less forgiving.
But that is the price of discipline.
In infrastructure built for regulated assets, forgiveness often becomes a liability. Systems that rely on social coordination to resolve mistakes eventually hit scale limits. Someone has to decide. Someone has to approve. Someone has to explain. Those human loops do not scale cleanly.
Dusk is trying to remove as many of those loops as possible before they form.
After watching enough Layer 1s struggle under the weight of exceptions, governance patches, and retroactive fixes, this approach feels less restrictive and more honest. It acknowledges that not all actions deserve to be recorded. Not all flexibility is healthy. And not all speed creates value.
Dusk is not competing to be the most expressive chain. It is positioning itself as a selective one. A ledger that records decisions, not experiments. Outcomes, not attempts.
That choice will never generate loud metrics. But in markets where correctness compounds and mistakes linger, it may turn out to be the more durable path.
@Dusk #Dusk $DUSK
Why Vanar treats composability as a risk, not a default
One common assumption in blockchain design is that more composability always leads to better systems. The easier contracts can connect, the more powerful the network is expected to become.
Vanar takes a different position.
In systems that run continuously, especially AI driven systems, composability does not only create flexibility. It also creates hidden execution paths. When multiple components interact freely, behavior can emerge that no single part explicitly planned for. This is manageable in experimental environments. It becomes dangerous once actions are irreversible.
Vanar limits composability at the settlement layer on purpose. The goal is not to prevent interaction, but to prevent unintended behavior from affecting final outcomes. Fees are kept predictable. Validator behavior is constrained. Finality is deterministic. Together, these choices reduce the number of ways a system can behave differently from what was assumed at design time.
This makes Vanar less attractive for rapid experimentation and more suitable for systems where mistakes accumulate over time. Autonomous processes, persistent state, and long lived execution benefit more from stability than from unlimited connectivity.
Composability remains powerful. Vanar simply treats it as something to introduce carefully, not something to assume by default.
That design choice defines what Vanar enables, and what it intentionally avoids.
@Vanarchain #Vanar $VANRY
One common assumption in blockchain design is that more composability always leads to better systems. The easier contracts can connect, the more powerful the network is expected to become.
Vanar takes a different position.
In systems that run continuously, especially AI driven systems, composability does not only create flexibility. It also creates hidden execution paths. When multiple components interact freely, behavior can emerge that no single part explicitly planned for. This is manageable in experimental environments. It becomes dangerous once actions are irreversible.
Vanar limits composability at the settlement layer on purpose. The goal is not to prevent interaction, but to prevent unintended behavior from affecting final outcomes. Fees are kept predictable. Validator behavior is constrained. Finality is deterministic. Together, these choices reduce the number of ways a system can behave differently from what was assumed at design time.
This makes Vanar less attractive for rapid experimentation and more suitable for systems where mistakes accumulate over time. Autonomous processes, persistent state, and long lived execution benefit more from stability than from unlimited connectivity.
Composability remains powerful. Vanar simply treats it as something to introduce carefully, not something to assume by default.
That design choice defines what Vanar enables, and what it intentionally avoids.
@Vanarchain #Vanar $VANRY
B
VANRYUSDT
Bezterm.
Slēgts
PZA
-5.30%
Aiz caurlaidības un UX: Plasma fokuss uz to, kurš uzņemas norēķinu risku
Stabilās monētas nemainīja blokķēdes. Tās mainīja to, par ko blokķēdes tiek gaidītas, lai tās būtu atbildīgas.
Kad stabilās monētas sāka izmantot algām, naudas pārvedumiem, valsts kustībai un tirgotāju norēķiniem, sistēma pārstāja uzvesties kā spekulatīva vide un sāka uzvesties kā finanšu infrastruktūra. Šajā kontekstā daudzas pieņēmumi, kas darbojās labi tirdzniecības orientētām ķēdēm, sāk sabrukt.
Ātrums vairs nav grūtā problēma.
Izpilde vairs nav šaurs sašaurinājums.
Norēķinu precizitāte kļūst par dominējošo ierobežojumu.
Kad stabilās monētas sāka izmantot algām, naudas pārvedumiem, valsts kustībai un tirgotāju norēķiniem, sistēma pārstāja uzvesties kā spekulatīva vide un sāka uzvesties kā finanšu infrastruktūra. Šajā kontekstā daudzas pieņēmumi, kas darbojās labi tirdzniecības orientētām ķēdēm, sāk sabrukt.
Ātrums vairs nav grūtā problēma.
Izpilde vairs nav šaurs sašaurinājums.
Norēķinu precizitāte kļūst par dominējošo ierobežojumu.
Krēslas nav paredzēts maksimālai kompozīcijai
Izplatīta pieņēmums ir tas, ka lielāka kompozīcija vienmēr padara blokķēdi labāku.
Krēslas apzināti neseko šim pieņēmumam.
Krēslas ierobežo noklusējuma kompozīciju, jo neierobežota kompozīcija rada netiešu risku noregulēšanā. Kad līgumi brīvi mijiedarbojas starp slāņiem un lietojumprogrammām, atbildība kļūst izplūduša. Viens noregulējums var būt atkarīgs no vairākiem ārējiem stāvokļiem, pieņēmumiem vai blakus efektiem, kurus vēlāk ir grūti auditēt.
Regulētiem aktīviem tas ir problēma.
Krēslas arhitektūra dod priekšroku paredzamam noregulējumam pār maksimālu kompozīciju. Noteikumi, atļaujas un izpildes robežas tiek īstenotas pirms stāvoklis kļūst galīgs. Lietojumprogrammas tiek gaidītas, lai darbotos skaidri definētu ierobežojumu ietvaros, nevis paļaujoties uz parādīgo uzvedību starp līgumiem.
Šis dizaina izvēle tieši ietekmē, kā tiek veidoti KrēslasEVM un KrēslasTirdzniecība.
KrēslasEVM ļauj pazīstamu izpildi, bet noregulējums ir ierobežots un kontrolēts ar Krēslas Slāni 1. KrēslasTirdzniecība seko regulētai tirgus struktūrai, nevis atļauju nesaturošām DeFi shēmām, pat ja tas samazina kompozīciju ar ārējiem protokoliem.
Krēslas necenšas izveidot visvairāk savienoto on-chain ekosistēmu.
Tā cenšas izveidot ekosistēmu, kur noregulējums paliek aizsargājams, kad līgumi, aktīvi un pretējās puses tiek auditētas mēnešus vai gadus vēlāk.
Regulētajā finansē, mazāk pieņēmumu noregulējumā ir svarīgāki nekā vairāk savienojumu izpildē.
@Dusk #Dusk $DUSK
Izplatīta pieņēmums ir tas, ka lielāka kompozīcija vienmēr padara blokķēdi labāku.
Krēslas apzināti neseko šim pieņēmumam.
Krēslas ierobežo noklusējuma kompozīciju, jo neierobežota kompozīcija rada netiešu risku noregulēšanā. Kad līgumi brīvi mijiedarbojas starp slāņiem un lietojumprogrammām, atbildība kļūst izplūduša. Viens noregulējums var būt atkarīgs no vairākiem ārējiem stāvokļiem, pieņēmumiem vai blakus efektiem, kurus vēlāk ir grūti auditēt.
Regulētiem aktīviem tas ir problēma.
Krēslas arhitektūra dod priekšroku paredzamam noregulējumam pār maksimālu kompozīciju. Noteikumi, atļaujas un izpildes robežas tiek īstenotas pirms stāvoklis kļūst galīgs. Lietojumprogrammas tiek gaidītas, lai darbotos skaidri definētu ierobežojumu ietvaros, nevis paļaujoties uz parādīgo uzvedību starp līgumiem.
Šis dizaina izvēle tieši ietekmē, kā tiek veidoti KrēslasEVM un KrēslasTirdzniecība.
KrēslasEVM ļauj pazīstamu izpildi, bet noregulējums ir ierobežots un kontrolēts ar Krēslas Slāni 1. KrēslasTirdzniecība seko regulētai tirgus struktūrai, nevis atļauju nesaturošām DeFi shēmām, pat ja tas samazina kompozīciju ar ārējiem protokoliem.
Krēslas necenšas izveidot visvairāk savienoto on-chain ekosistēmu.
Tā cenšas izveidot ekosistēmu, kur noregulējums paliek aizsargājams, kad līgumi, aktīvi un pretējās puses tiek auditētas mēnešus vai gadus vēlāk.
Regulētajā finansē, mazāk pieņēmumu noregulējumā ir svarīgāki nekā vairāk savienojumu izpildē.
@Dusk #Dusk $DUSK
B
DUSKUSDT
Bezterm.
Slēgts
PZA
-0,06USDT
$BTC Vaļņi atvēra lielu $BTC garu nesen.
Ieeja: 88,082.5
Pozīcijas lielums: 890.07 BTC (~$78.34M)
Leverage: 20× krusts
Kontā esošais kapitāls: $3.93M
Brīvā marža: $0
Likvidācija: 84,665.85
Šī ir ievērojama pārspīlēta ilga pozīcija, kas atrodas tuvu tirgus cenai, signalizējot par īstermiņa bullish nodomu, taču ar nulles maržas buferi un salīdzinoši tuvu likvidācijas līmeni, pozīcija ir ļoti pakļauta svārstībām.
Ieeja: 88,082.5
Pozīcijas lielums: 890.07 BTC (~$78.34M)
Leverage: 20× krusts
Kontā esošais kapitāls: $3.93M
Brīvā marža: $0
Likvidācija: 84,665.85
Šī ir ievērojama pārspīlēta ilga pozīcija, kas atrodas tuvu tirgus cenai, signalizējot par īstermiņa bullish nodomu, taču ar nulles maržas buferi un salīdzinoši tuvu likvidācijas līmeni, pozīcija ir ļoti pakļauta svārstībām.
Kāpēc Vanar nemēģina būt komponējams pēc noklusējuma
Komponējamība bieži tiek uzskatīta par universālu labumu blokķēdes dizainā. Jo vieglāk ir lietojumprogrammām savienoties savā starpā, jo spēcīgāka tiek pieņemta ekosistēma. Laika gaitā šī ideja ir kļuvusi gandrīz neapstrīdama.
Vanar pilnībā nepiekrīt šim pieņēmumam.
Tas nav tāpēc, ka komponējamība nav svarīga. Tas ir tāpēc, ka komponējamība ievintrodu specific risku, kas kļūst redzamāks, kad sistēmas pāriet no eksperimentēšanas uz nepārtrauktu darbību.
Komponējamās sistēmas uzvedas labi, kad mijiedarbības ir ikdienišķas un brīvi saistītas. Tās cīnās, kad mijiedarbības ir pastāvīgas un stāvokļa balstītas.
Vanar pilnībā nepiekrīt šim pieņēmumam.
Tas nav tāpēc, ka komponējamība nav svarīga. Tas ir tāpēc, ka komponējamība ievintrodu specific risku, kas kļūst redzamāks, kad sistēmas pāriet no eksperimentēšanas uz nepārtrauktu darbību.
Komponējamās sistēmas uzvedas labi, kad mijiedarbības ir ikdienišķas un brīvi saistītas. Tās cīnās, kad mijiedarbības ir pastāvīgas un stāvokļa balstītas.
Plasma risina problēmu, ko lielākā daļa blokķēžu nekad neatzīst
Viena lieta, ko Plasma dara klusi, bet ļoti apzināti, ir atteikšanās no izlikšanās, ka visas transakcijas ir vienādas.
Lielākā daļa blokķēžu ir veidotas it kā katrai rīcībai, maiņai, NFT izsniegšanai, stabilā monētas pārsūtīšanai, pienāktos tādas pašas izpildes un noregulēšanas apstrādes. Šis pieņēmums darbojas eksperimentēšanai. Tas sabrūk, tiklīdz ķēde sāk pārvest reālus finanšu plūsmus.
Plasma sāk no pretēja virziena. Tā izturas pret stabilā monētas noregulēšanu kā pret atsevišķu aktivitāšu klasi. Nevis sarežģītāk, bet jutīgāk. Kad vērtībai jāuzvedas kā naudai, sistēma nevar paļauties uz probabilistisku galīgumu, svārstīgām maksām vai lietotāja pārvaldītu risku.
Tāpēc Plasma arhitektūra jūtas šaurāka nekā tipiska vispārēja mērķa ķēde. Un šī šaurība ir apzināta. Maksājumu infrastruktūra neuzvar, veicot visu. Tā uzvar, veicot vienu lietu paredzami, slodzes apstākļos, bez pārsteigumiem.
Šajā ziņā Plasma ir mazāk par inovāciju un vairāk par disciplīnu. Tā atzīst, ka stabilās monētas jau dominē reālā kriptovalūtu izmantošanā, un uzdod vienkāršu jautājumu, ko lielākā daļa sistēmu izvairās uzdot. Ja šī jau ir galvenā darba slodze, kāpēc to izturas kā pret malējo gadījumu.
Plasma atbilde ir strukturāla. Stabilās monētas pārvietojas brīvi. Maksas ir abstraktas. Lietotāji ir izolēti no protokola mehānikas. Risks ir koncentrēts tur, kur to var novērtēt un īstenot.
Šis dizaina izvēles nekad nepārsteigs kriptovalūtu laika skalā. Bet tieši tā tiek veidota nopietna finanšu infrastruktūra.
Un tas var būt vissvarīgākā lieta, uz ko Plasma optimizē.
@Plasma #plasma $XPL
Viena lieta, ko Plasma dara klusi, bet ļoti apzināti, ir atteikšanās no izlikšanās, ka visas transakcijas ir vienādas.
Lielākā daļa blokķēžu ir veidotas it kā katrai rīcībai, maiņai, NFT izsniegšanai, stabilā monētas pārsūtīšanai, pienāktos tādas pašas izpildes un noregulēšanas apstrādes. Šis pieņēmums darbojas eksperimentēšanai. Tas sabrūk, tiklīdz ķēde sāk pārvest reālus finanšu plūsmus.
Plasma sāk no pretēja virziena. Tā izturas pret stabilā monētas noregulēšanu kā pret atsevišķu aktivitāšu klasi. Nevis sarežģītāk, bet jutīgāk. Kad vērtībai jāuzvedas kā naudai, sistēma nevar paļauties uz probabilistisku galīgumu, svārstīgām maksām vai lietotāja pārvaldītu risku.
Tāpēc Plasma arhitektūra jūtas šaurāka nekā tipiska vispārēja mērķa ķēde. Un šī šaurība ir apzināta. Maksājumu infrastruktūra neuzvar, veicot visu. Tā uzvar, veicot vienu lietu paredzami, slodzes apstākļos, bez pārsteigumiem.
Šajā ziņā Plasma ir mazāk par inovāciju un vairāk par disciplīnu. Tā atzīst, ka stabilās monētas jau dominē reālā kriptovalūtu izmantošanā, un uzdod vienkāršu jautājumu, ko lielākā daļa sistēmu izvairās uzdot. Ja šī jau ir galvenā darba slodze, kāpēc to izturas kā pret malējo gadījumu.
Plasma atbilde ir strukturāla. Stabilās monētas pārvietojas brīvi. Maksas ir abstraktas. Lietotāji ir izolēti no protokola mehānikas. Risks ir koncentrēts tur, kur to var novērtēt un īstenot.
Šis dizaina izvēles nekad nepārsteigs kriptovalūtu laika skalā. Bet tieši tā tiek veidota nopietna finanšu infrastruktūra.
Un tas var būt vissvarīgākā lieta, uz ko Plasma optimizē.
@Plasma #plasma $XPL
B
XPLUSDT
Bezterm.
Slēgts
PZA
-3.55%
Kur atbilstība patiesībā izjūk: Kāpēc Dusk pārvieto regulatīvās izmaksas uz protokolu
Lielākajā daļā blokķēdes diskusiju regulatīvā atbilstība tiek uzskatīta par ārēju problēmu. Izpilde notiek ķēdē, kamēr verificēšana, saskaņošana un atbildība tiek novirzīta kaut kur citur. Parasti tā “kaut kur citur” ir off chain process, kas ietver auditorus, juridiskās komandas, raportēšanas rīkus un manuālu interpretāciju. Ķēde rada rezultātus. Cilvēki vēlāk izlemj, vai šie rezultāti bija pieņemami.
Šī separācija nav nejauša. Tā ir sekas tam, kā lielākā daļa blokķēžu ir izstrādātas. Tās optimizē izpildi vispirms un pieņem, ka pareizību var atkārtoti konstruēt vēlāk. Šī pieņēmuma darbība ir samērā laba spekulatīvai darbībai. Tā sāk izgāzties, kad aktīvi ir regulēti, auditi un juridiski saistoši.
Šī separācija nav nejauša. Tā ir sekas tam, kā lielākā daļa blokķēžu ir izstrādātas. Tās optimizē izpildi vispirms un pieņem, ka pareizību var atkārtoti konstruēt vēlāk. Šī pieņēmuma darbība ir samērā laba spekulatīvai darbībai. Tā sāk izgāzties, kad aktīvi ir regulēti, auditi un juridiski saistoši.
XPL nav maksājumu tokens. Tas ir kļūdu izmaksas simbols.
Stabilās monētas pārvieto vērtību katru dienu. Viņi to dara klusi, lielā apjomā un arvien vairāk ārpus spekulatīvām kontekstiem. Algas, naudas pārskaitījumi, kases pārvaldība, tirgotāju norēķini. Bet ir viena lieta, ko stabilās monētas nekad nedara un pēc būtības nevar darīt: tās neuzņemas atbildību, kad norēķini norit nepareizi.
Šī atbildība vienmēr ir citur.
Lielākajā daļā blokķēžu šī atšķirība ir izplūdusi. Vērtības pārvietošanās un ekonomiskā atbildība ir apvienotas kopā. Ja darījums tiek pabeigts nepareizi, lietotāji, aktīvi un pats protokols ir pakļauti vienai un tai pašai riska pakāpei. Tas darbojas pieņemami labi, kad darbība ir spekulatīva un praktiski atgriezeniska. Tas kļūst bīstami, kad sistēma sāk uzvesties kā reāla finanšu infrastruktūra.
Šī atbildība vienmēr ir citur.
Lielākajā daļā blokķēžu šī atšķirība ir izplūdusi. Vērtības pārvietošanās un ekonomiskā atbildība ir apvienotas kopā. Ja darījums tiek pabeigts nepareizi, lietotāji, aktīvi un pats protokols ir pakļauti vienai un tai pašai riska pakāpei. Tas darbojas pieņemami labi, kad darbība ir spekulatīva un praktiski atgriezeniska. Tas kļūst bīstami, kad sistēma sāk uzvesties kā reāla finanšu infrastruktūra.
Vanar ir izstrādāts brīdim pēc lēmuma pieņemšanas
Ir fāze sistēmu projektēšanā, kas reti saņem uzmanību. Tā notiek pēc tam, kad loģika ir pabeigta, pēc tam, kad lēmums ir izveidots, un tieši pirms šis lēmums kļūst neatgriezenisks. Tieši šeit Vanar koncentrē savu uzmanību.
Vanar neuztver infrastruktūru kā sacensību, lai izpildītu ātrāk. Tas uztver infrastruktūru kā apņemšanās slāni. Kad sistēma nolemj rīkoties, jautājums, uz kuru Vanar cenšas atbildēt, ir vienkāršs. Vai šī darbība var tikt pabeigta tādā veidā, kas paliek stabils laika gaitā.
Šī virziena redzamība ir Vanar pamatarhitektūrā. Maksa ir izstrādāta tā, lai paliktu prognozējama, lai automatizētās sistēmas varētu plānot izpildi nevis reaģēt uz izmaksu pieaugumiem. Validētāja uzvedība ir ierobežota, lai norēķinu rezultāti nenonāktu spiediena ietekmē. Gala rezultāts ir deterministisks, samazinot neskaidrību par to, kad darbība ir patiešām pabeigta.
Šie izvēles nav abstrakti dizaina principi. Tie tieši atbalsta to, kā Vanar produkti darbojas. myNeutron ir atkarīgs no pastāvīga konteksta. Kayon balstās uz izskaidrojamu domāšanu, kas saistīta ar stabilu stāvokli. Plūsmas pārvērš lēmumus automatizētā izpildē, kurai nav atļauts atgriezties.
Vanar ceļš nav par visu iespējamo atļaušanu. Tas ir par sistēmu atbalstīšanu, kur, kad lēmums ir pieņemts, nenoteiktība vairs nav pieņemama.
Šī fokusa dēļ tiek samazināta būvējamo objektu virsmas platība. Tas arī padara to, kas ir uzbūvēts, uzticamāku.
@Vanarchain #Vanar $VANRY
Ir fāze sistēmu projektēšanā, kas reti saņem uzmanību. Tā notiek pēc tam, kad loģika ir pabeigta, pēc tam, kad lēmums ir izveidots, un tieši pirms šis lēmums kļūst neatgriezenisks. Tieši šeit Vanar koncentrē savu uzmanību.
Vanar neuztver infrastruktūru kā sacensību, lai izpildītu ātrāk. Tas uztver infrastruktūru kā apņemšanās slāni. Kad sistēma nolemj rīkoties, jautājums, uz kuru Vanar cenšas atbildēt, ir vienkāršs. Vai šī darbība var tikt pabeigta tādā veidā, kas paliek stabils laika gaitā.
Šī virziena redzamība ir Vanar pamatarhitektūrā. Maksa ir izstrādāta tā, lai paliktu prognozējama, lai automatizētās sistēmas varētu plānot izpildi nevis reaģēt uz izmaksu pieaugumiem. Validētāja uzvedība ir ierobežota, lai norēķinu rezultāti nenonāktu spiediena ietekmē. Gala rezultāts ir deterministisks, samazinot neskaidrību par to, kad darbība ir patiešām pabeigta.
Šie izvēles nav abstrakti dizaina principi. Tie tieši atbalsta to, kā Vanar produkti darbojas. myNeutron ir atkarīgs no pastāvīga konteksta. Kayon balstās uz izskaidrojamu domāšanu, kas saistīta ar stabilu stāvokli. Plūsmas pārvērš lēmumus automatizētā izpildē, kurai nav atļauts atgriezties.
Vanar ceļš nav par visu iespējamo atļaušanu. Tas ir par sistēmu atbalstīšanu, kur, kad lēmums ir pieņemts, nenoteiktība vairs nav pieņemama.
Šī fokusa dēļ tiek samazināta būvējamo objektu virsmas platība. Tas arī padara to, kas ir uzbūvēts, uzticamāku.
@Vanarchain #Vanar $VANRY
B
VANRYUSDT
Bezterm.
Slēgts
PZA
-0,04USDT
Šis vaļu nesen atvēra garās pozīcijas ar skaidru pārliecību.
$BTC GARĀ: apjoms 438.31 BTC, pozīcijas vērtība ~$38.98M, ieeja pie $92,103 izmantojot 7x krustenisko sviru. Pašreizējā neizmantotā PnL ir -$1.39M, bet likvidācija ir daudz zemāka pie ~$69,466, norādot uz spēcīgu risku kontroli un nekādu īstermiņa likvidācijas spiedienu.
$ASTER GARĀ: apjoms 5.26M ASTER, pozīcijas vērtība ~$3.61M, ieeja pie $0.692 ar 3x krustenisko sviru. Samazinājums ir minimāls pie -$30.4K, un zemas sviras struktūra norāda, ka tas ir vidēja termiņa uzkrājums, nevis spekulatīva tirdzniecība.
$BTC GARĀ: apjoms 438.31 BTC, pozīcijas vērtība ~$38.98M, ieeja pie $92,103 izmantojot 7x krustenisko sviru. Pašreizējā neizmantotā PnL ir -$1.39M, bet likvidācija ir daudz zemāka pie ~$69,466, norādot uz spēcīgu risku kontroli un nekādu īstermiņa likvidācijas spiedienu.
$ASTER GARĀ: apjoms 5.26M ASTER, pozīcijas vērtība ~$3.61M, ieeja pie $0.692 ar 3x krustenisko sviru. Samazinājums ir minimāls pie -$30.4K, un zemas sviras struktūra norāda, ka tas ir vidēja termiņa uzkrājums, nevis spekulatīva tirdzniecība.
Lielākā pārpratšana par DuskEVM
Bieži sastopams pārpratums par DuskEVM ir tas, ka tas pastāv, lai padarītu Dusk draudzīgāku izstrādātājiem.
Tas nav tā mērķis.
DuskEVM pastāv, lai atdalītu izpildes vietu no tā, kur atbildība tiek noteikta.
Gudrie līgumi darbojas EVM saderīgā vidē, bet to rezultāti automātiski nekļūst par galīgu. Galīgais stāvoklis tiek noteikts Dusk Layer 1, kur tiek ieviesti piemērošanas noteikumi, atļaujas un audita prasības protokola līmenī.
Šī atdalīšana ir pamatprincipu jautājums.
Standarta EVM sistēmās veiksmīga izpilde netieši apstiprina rezultējošo stāvokli. Ja darījums tiek veikts, stāvoklis tiek pieņemts, un jebkādas problēmas tiek risinātas vēlāk caur pārvaldību, uzraudzību vai ārējām ķēdēm. Šis modelis darbojas kriptovalūtu vietējiem aktīviem. Tas nedarbojas, ja aktīvi pārstāv regulētus finanšu instrumentus.
DuskEVM maina šo izpildes norēķinu robežu.
Līgumi var izpildīties tieši tā, kā rakstīts, bet norēķins ir nosacīts. Ja darbība pārkāpj piemērošanas vai atbilstības ierobežojumus, tā nekad nekļūst par galīgu stāvokli, neatkarīgi no izpildes veiksmīguma.
Tieši tāpēc DuskEVM ir kritiski svarīgs lietojumprogrammām, piemēram, DuskTrade. Tas ļauj Solidity bāzētai tirdzniecības loģikai darboties norēķinu slānī, kas izveidots regulētiem tirgiem, nevis bezatļautai eksperimentēšanai.
DuskEVM nav par ērtu saderību.
Tas ir par EVM izpildes padarīšanu izmantojamu vidēs, kur norēķinam jāpaliek aizsargājamam pēc dizaina.
@Dusk #Dusk $DUSK
Bieži sastopams pārpratums par DuskEVM ir tas, ka tas pastāv, lai padarītu Dusk draudzīgāku izstrādātājiem.
Tas nav tā mērķis.
DuskEVM pastāv, lai atdalītu izpildes vietu no tā, kur atbildība tiek noteikta.
Gudrie līgumi darbojas EVM saderīgā vidē, bet to rezultāti automātiski nekļūst par galīgu. Galīgais stāvoklis tiek noteikts Dusk Layer 1, kur tiek ieviesti piemērošanas noteikumi, atļaujas un audita prasības protokola līmenī.
Šī atdalīšana ir pamatprincipu jautājums.
Standarta EVM sistēmās veiksmīga izpilde netieši apstiprina rezultējošo stāvokli. Ja darījums tiek veikts, stāvoklis tiek pieņemts, un jebkādas problēmas tiek risinātas vēlāk caur pārvaldību, uzraudzību vai ārējām ķēdēm. Šis modelis darbojas kriptovalūtu vietējiem aktīviem. Tas nedarbojas, ja aktīvi pārstāv regulētus finanšu instrumentus.
DuskEVM maina šo izpildes norēķinu robežu.
Līgumi var izpildīties tieši tā, kā rakstīts, bet norēķins ir nosacīts. Ja darbība pārkāpj piemērošanas vai atbilstības ierobežojumus, tā nekad nekļūst par galīgu stāvokli, neatkarīgi no izpildes veiksmīguma.
Tieši tāpēc DuskEVM ir kritiski svarīgs lietojumprogrammām, piemēram, DuskTrade. Tas ļauj Solidity bāzētai tirdzniecības loģikai darboties norēķinu slānī, kas izveidots regulētiem tirgiem, nevis bezatļautai eksperimentēšanai.
DuskEVM nav par ērtu saderību.
Tas ir par EVM izpildes padarīšanu izmantojamu vidēs, kur norēķinam jāpaliek aizsargājamam pēc dizaina.
@Dusk #Dusk $DUSK
B
DUSKUSDT
Bezterm.
Slēgts
PZA
+0,12USDT
Hedger nav par datu slēpšanu. Tas ir par privātuma padarīšanu lietojamu
Kad cilvēki runā par privātumu blokķēdēs, saruna parasti iet riņķī. Vai nu privātums tiek uzskatīts par pilnīgu necaurredzamību, vai arī tas tiek traktēts kā papildinājums, kas pārtrauc darboties, kad tiek piemēroti īsti noteikumi. Pavadot laiku, lasot Dusk Hedger dizainu, tas, kas man izcēlās, nebija tas, cik sarežģīta ir kriptogrāfija, bet cik apzināti ierobežota jūtas sistēma.
Hedger necenšas slēpt datus. Tas cenšas kontrolēt, kam ir atļauts par to spriest un kad.
Šī atšķirība ir svarīgāka, nekā šķiet.
Hedger necenšas slēpt datus. Tas cenšas kontrolēt, kam ir atļauts par to spriest un kad.
Šī atšķirība ir svarīgāka, nekā šķiet.
Kāpēc Vanar uzskata maksas paredzamību par protokola ierobežojumu, nevis tirgus rezultātu
Maksas dizains parasti tiek apspriests kā ekonomiska problēma. Kā efektīvi noteikt bloku telpas cenu. Kā ļaut pieprasījumam atklāt „pareizo” izmaksu. Kā izmantot tirgus, lai sadalītu ierobežotos resursus. Šie jautājumi ir svarīgi, taču tie pieņem noteiktu lietotāju tipu.
Viņi pieņem cilvēkus.
Vanar, šķiet, sāk no citas pieņēmuma. Tas uzskata maksas uzvedību par sistēmas stabilitātes problēmu, nevis cenu noteikšanas problēmu. Šī atšķirība noved pie ļoti atšķirīgām dizaina izvēlēm.
Lielākajā daļā blokķēžu maksas ir apzināti dinamisks. Kad pieprasījums palielinās, maksas pieaug. Kad pieprasījums samazinās, maksas samazinās. No tirgus viedokļa tas ir racionāli. Tas veicina efektīvu izmantošanu un attur no surogātpasta. Lietotājiem virzīta aktivitāte darbojas pietiekami labi. Lietotāji gaida, apvieno darījumus vai izvēlas dažādus laikus, lai mijiedarbotos.
Viņi pieņem cilvēkus.
Vanar, šķiet, sāk no citas pieņēmuma. Tas uzskata maksas uzvedību par sistēmas stabilitātes problēmu, nevis cenu noteikšanas problēmu. Šī atšķirība noved pie ļoti atšķirīgām dizaina izvēlēm.
Lielākajā daļā blokķēžu maksas ir apzināti dinamisks. Kad pieprasījums palielinās, maksas pieaug. Kad pieprasījums samazinās, maksas samazinās. No tirgus viedokļa tas ir racionāli. Tas veicina efektīvu izmantošanu un attur no surogātpasta. Lietotājiem virzīta aktivitāte darbojas pietiekami labi. Lietotāji gaida, apvieno darījumus vai izvēlas dažādus laikus, lai mijiedarbotos.
Ko Dusk filtrē ārā pirms valsts vispār eksistē
Viena lieta, ko bieži pārprat, ir, kur patiesībā notiek Dusk izpilde.
Daudzās blokķēdēs izpilde ir reaktīva. Darījumi tiek izpildīti vispirms, pēc tam pārbaudīti. Ja kaut kas ir nederīgs, sistēma atgriežas, reģistrē neveiksmi un atstāj pēdas aiz sevis. Laika gaitā šīs pēdas kļūst par operatīvo slogu: neveiksmīgas valstis, izlīdzināšanas loģika, robežsituācijas, kuras vēlāk jāskaidro.
Dusk izmanto citu pieeju.
Pirms jebkura darījuma atļaušanas ietekmēt valsti, tam jāiztur atbilstības pārbaude. Tas nav mīksts apstiprinājums vai optimistiska pieņēmuma izteikšana. Tas ir stingrs vārti. Ja darbība neatbilst prasībām, tā netiek izpildīta. Vēl svarīgāk, tā neatstāj pēdas uz grāmatošanas.
Tas maina to, kā risks uzkrājas.
Dusk gadījumā nederīga uzvedība nav kaut kas, ko sistēma ir jāizpēta, jāsoda vai jālabo pēc fakta. Tā tiek izslēgta pirms valsts mutācijas notiek. Grāmatvedība reģistrē tikai rezultātus, kas tika atļauti saskaņā ar noteikumu kopumu izpildes brīdī.
Šī atšķirība ir svarīgāka, nekā izklausās.
Regulētās vai institucionālās darba plūsmās izmaksas reti ir pats darījums. Izmaksas rodas no neskaidrības vēlāk: nodrošinot nodomu, skaidrojot, kāpēc kaut kas neizdevās, vai pierādot, ka nederīga darbība neietekmēja galīgo stāvokli. Sistēmas, kas ļauj nederīgām darbībām īsi pastāvēt, pat ja tās tiek atgrieztas, laika gaitā tendē uzkrāt šīs izmaksas.
Dusk to izvairās pēc dizaina.
Piespiežot atbilstību pirms izpildes, tīkls samazina to valstu skaitu, kurām jebkad nepieciešama interpretācija. Ir mazāk trokšņa audita procesā, mazāk izņēmumu izlīdzināšanai un mazāk scenāriju, kur cilvēkiem jāiejaucas, lai skaidrotu, ko sistēma “domāja.”
Rezultāts ir grāmatošana, kas izskatās klusāka, nevis tāpēc, ka notiek mazāk, bet gan tāpēc, ka mazāk kļūdu tiek atļauts izdzīvot pietiekami ilgi, lai tās varētu reģistrēt.
Tas nav par ātrumu. Tas ir par ierobežošanu.
Dusk gadījumā pareizība tiek uzspiesta augšup. Gala rezultāts netiek labots vēlāk. Tas tiek aizsargāts pirms tā eksistē.
@Dusk #Dusk $DUSK
Viena lieta, ko bieži pārprat, ir, kur patiesībā notiek Dusk izpilde.
Daudzās blokķēdēs izpilde ir reaktīva. Darījumi tiek izpildīti vispirms, pēc tam pārbaudīti. Ja kaut kas ir nederīgs, sistēma atgriežas, reģistrē neveiksmi un atstāj pēdas aiz sevis. Laika gaitā šīs pēdas kļūst par operatīvo slogu: neveiksmīgas valstis, izlīdzināšanas loģika, robežsituācijas, kuras vēlāk jāskaidro.
Dusk izmanto citu pieeju.
Pirms jebkura darījuma atļaušanas ietekmēt valsti, tam jāiztur atbilstības pārbaude. Tas nav mīksts apstiprinājums vai optimistiska pieņēmuma izteikšana. Tas ir stingrs vārti. Ja darbība neatbilst prasībām, tā netiek izpildīta. Vēl svarīgāk, tā neatstāj pēdas uz grāmatošanas.
Tas maina to, kā risks uzkrājas.
Dusk gadījumā nederīga uzvedība nav kaut kas, ko sistēma ir jāizpēta, jāsoda vai jālabo pēc fakta. Tā tiek izslēgta pirms valsts mutācijas notiek. Grāmatvedība reģistrē tikai rezultātus, kas tika atļauti saskaņā ar noteikumu kopumu izpildes brīdī.
Šī atšķirība ir svarīgāka, nekā izklausās.
Regulētās vai institucionālās darba plūsmās izmaksas reti ir pats darījums. Izmaksas rodas no neskaidrības vēlāk: nodrošinot nodomu, skaidrojot, kāpēc kaut kas neizdevās, vai pierādot, ka nederīga darbība neietekmēja galīgo stāvokli. Sistēmas, kas ļauj nederīgām darbībām īsi pastāvēt, pat ja tās tiek atgrieztas, laika gaitā tendē uzkrāt šīs izmaksas.
Dusk to izvairās pēc dizaina.
Piespiežot atbilstību pirms izpildes, tīkls samazina to valstu skaitu, kurām jebkad nepieciešama interpretācija. Ir mazāk trokšņa audita procesā, mazāk izņēmumu izlīdzināšanai un mazāk scenāriju, kur cilvēkiem jāiejaucas, lai skaidrotu, ko sistēma “domāja.”
Rezultāts ir grāmatošana, kas izskatās klusāka, nevis tāpēc, ka notiek mazāk, bet gan tāpēc, ka mazāk kļūdu tiek atļauts izdzīvot pietiekami ilgi, lai tās varētu reģistrēt.
Tas nav par ātrumu. Tas ir par ierobežošanu.
Dusk gadījumā pareizība tiek uzspiesta augšup. Gala rezultāts netiek labots vēlāk. Tas tiek aizsargāts pirms tā eksistē.
@Dusk #Dusk $DUSK
B
DUSKUSDT
Bezterm.
Slēgts
PZA
+0,22USDT
Kad cilvēki runā par stabilo monētu pieņemšanu, saruna parasti sākas ar maksu, ātrumu vai lietotāja pieredzi. Šīs lietas ir svarīgas, bet tās nav tas, kas galvenokārt nosaka, vai maksājumu sistēma var paplašināties.
Tas, kas patiešām ir svarīgi, ir tas, kā tiek risināta neveiksme. Precīzāk, kurš ir spiests uzņemties izmaksas, kad norēķini notiek nepareizi.
Plasma ir veidota ap šo jautājumu.
Lielākā daļa stabilo monētu lietotāju nevēlas saprast norēķinu mehāniku. Viņi nevēlas domāt par galīgumu, validētāju uzvedību vai protokola noteikumiem. Viņi vēlas, lai pārskaitījumi tiktu pabeigti, bilances tiktu atjauninātas un vērtība nonāktu tur, kur tai jābūt.
Vietā, lai optimizētu ķēdi ap lietotāja mijiedarbību, Plasma optimizē ap to, kur riskam vajadzētu dzīvot.
Stabilās monētas pārvieto vērtību pa tīklu, bet tās nav aktīvs, kas uzņem norēķinu risku. Šī atbildība tiek pārvietota uz norēķinu slāni pašam. Plasma, kad pārskaitījums tiek pabeigts, ekonomiskā atbildība nesēd pie lietotāja vai stabilās monētas. Tā sēž pie validētājiem, kas liek likmes XPL.
Ja norēķinu noteikumi tiek pārkāpti, tā ir XPL, kas ir pakļauta riskam. Ne maksājumu aktīvs. Ne lietotāja bilance.
Šī atšķirība ir smalka, bet tā ir svarīga. Maksājumu infrastruktūra nepaplašinās, lūdzot lietotājiem saprast protokola mehāniku. Tā paplašinās, izolējot risku no ikdienas vērtības kustības.
Tradicionālās finanšu sistēmas šo mācību apguva pirms desmitgadēm. Gala lietotāji pārvieto naudu. Institūcijas uzņem norēķinu risku. Plasma replicē šo loģiku ķēdē.
Plasma nemēģina padarīt lietotājus gudrākus.
Tā mēģina padarīt risku neredzamu viņiem.
Tas nav spilgts dizaina lēmums. Bet tas ir tieši tāds lēmums, kādu redzat sistēmās, kas cer darboties klusi, zem reālas slodzes, ilgu laiku.
@Plasma #plasma $XPL
Tas, kas patiešām ir svarīgi, ir tas, kā tiek risināta neveiksme. Precīzāk, kurš ir spiests uzņemties izmaksas, kad norēķini notiek nepareizi.
Plasma ir veidota ap šo jautājumu.
Lielākā daļa stabilo monētu lietotāju nevēlas saprast norēķinu mehāniku. Viņi nevēlas domāt par galīgumu, validētāju uzvedību vai protokola noteikumiem. Viņi vēlas, lai pārskaitījumi tiktu pabeigti, bilances tiktu atjauninātas un vērtība nonāktu tur, kur tai jābūt.
Vietā, lai optimizētu ķēdi ap lietotāja mijiedarbību, Plasma optimizē ap to, kur riskam vajadzētu dzīvot.
Stabilās monētas pārvieto vērtību pa tīklu, bet tās nav aktīvs, kas uzņem norēķinu risku. Šī atbildība tiek pārvietota uz norēķinu slāni pašam. Plasma, kad pārskaitījums tiek pabeigts, ekonomiskā atbildība nesēd pie lietotāja vai stabilās monētas. Tā sēž pie validētājiem, kas liek likmes XPL.
Ja norēķinu noteikumi tiek pārkāpti, tā ir XPL, kas ir pakļauta riskam. Ne maksājumu aktīvs. Ne lietotāja bilance.
Šī atšķirība ir smalka, bet tā ir svarīga. Maksājumu infrastruktūra nepaplašinās, lūdzot lietotājiem saprast protokola mehāniku. Tā paplašinās, izolējot risku no ikdienas vērtības kustības.
Tradicionālās finanšu sistēmas šo mācību apguva pirms desmitgadēm. Gala lietotāji pārvieto naudu. Institūcijas uzņem norēķinu risku. Plasma replicē šo loģiku ķēdē.
Plasma nemēģina padarīt lietotājus gudrākus.
Tā mēģina padarīt risku neredzamu viņiem.
Tas nav spilgts dizaina lēmums. Bet tas ir tieši tāds lēmums, kādu redzat sistēmās, kas cer darboties klusi, zem reālas slodzes, ilgu laiku.
@Plasma #plasma $XPL
B
XPLUSDT
Bezterm.
Slēgts
PZA
-0,40USDT
Plasma un klusais lēmums uzskatīt apmešanu par galveno produktu
Tajā brīdī, kad stabilie koīni pārstāja būt tirdzniecības rīks un sākās izmantot algu izmaksām, nosūtījumiem un valsts naudas kustībai, definīcija par to, kas ir svarīgs blokķēdē, klusi mainījās.
Tajā brīdī ātrums vairs nebija grūtā problēma.
Izpilde vairs nebija šaura vieta.
Apmešana kļuva par risku virsmu.
Kad es skatos uz Plasma, es neredzu ķēdi, kas cenšas būt ātrāka vai izteiksmīgāka par saviem kolēģiem. Es redzu sistēmu, kas sākas no ļoti specifiska jautājuma: kad vērtība pārvietojas mērogā, kurš patiesībā ir atbildīgs, kad kaut kas noiet greizi.
Tajā brīdī ātrums vairs nebija grūtā problēma.
Izpilde vairs nebija šaura vieta.
Apmešana kļuva par risku virsmu.
Kad es skatos uz Plasma, es neredzu ķēdi, kas cenšas būt ātrāka vai izteiksmīgāka par saviem kolēģiem. Es redzu sistēmu, kas sākas no ļoti specifiska jautājuma: kad vērtība pārvietojas mērogā, kurš patiesībā ir atbildīgs, kad kaut kas noiet greizi.
Vanar’s apmetnes uzticamība nāk no validatoru brīvības ierobežošanas, nevis no uzticēšanās stimulu sniegtajām iespējām
Viens iekšējais dizaina lēmums, ko ir viegli nepamanīt par Vanar, ir tas, cik maz brīvības validatoriem patiesībā ir apmetnes līmenī.
Lielākā daļa blokķēžu pieņem, ka pareiza uzvedība iznāks no stimuliem. Validatoriem tiek dota elastība, un sistēma paļaujas uz ekonomiskām atlīdzībām un sodiem, lai viņi būtu saskaņoti. Tas darbojas diezgan labi normālos apstākļos, bet sabrūk stresa apstākļos. Kad pieprasījums pieaug vai apstākļi mainās, racionāli validatori sāk optimizēt lokāli. Transakciju kārtība mainās, izpilde tiek kavēta, un apmetnes rezultāti novirzās.
Vanar nepaļaujas uz šo pieņēmumu.
Protokola līmenī Vanar samazina rīcības diapazonu, ko validatori var veikt apmetnes laikā. Kārtība, maksu uzvedība un galīgums ir ierobežoti pēc dizaina, nevis atstāti diskrecionārai optimizācijai. No validatoriem nav sagaidāms, ka viņi uzvedīsies labi, jo tas ir izdevīgi. Viņiem ir jāuzvedas noteiktās robežās.
Tas maina to, kā apmetne uzvedas laika gaitā. Tā vietā, lai dinamiski pielāgotos īstermiņa tirgus spiedienam, sistēma prioritizē nepārtrauktību. Rezultāti kļūst mazāk jutīgi pret sastrēgumiem un mazāk atkarīgi no validatoru stratēģijām.
Tirdzniecības attiecība ir acīmredzama. Vanar atsakās no daļējas elastības un ekonomiskas izteiksmes. Tā neļauj validātoriem agresīvi optimizēt ieņēmumus augsta pieprasījuma laikā. Bet šis ierobežojums ir apzināts. Sistēmām, kas paļaujas uz konsekventu apmetni, elastība validatoru līmenī ir riska avots, nevis efektivitāte.
Vanar pieeja liecina par skaidru pieņēmumu: ilgstošām automatizētām sistēmām uzvedības variances samazināšana ir svarīgāka nekā maksimālas veiktspējas iegūšana no katra bloka.
Šis pieņēmums ir dziļi iestrādāts protokolā, nevis virsū kā politika.
@Vanarchain #Vanar $VANRY
Viens iekšējais dizaina lēmums, ko ir viegli nepamanīt par Vanar, ir tas, cik maz brīvības validatoriem patiesībā ir apmetnes līmenī.
Lielākā daļa blokķēžu pieņem, ka pareiza uzvedība iznāks no stimuliem. Validatoriem tiek dota elastība, un sistēma paļaujas uz ekonomiskām atlīdzībām un sodiem, lai viņi būtu saskaņoti. Tas darbojas diezgan labi normālos apstākļos, bet sabrūk stresa apstākļos. Kad pieprasījums pieaug vai apstākļi mainās, racionāli validatori sāk optimizēt lokāli. Transakciju kārtība mainās, izpilde tiek kavēta, un apmetnes rezultāti novirzās.
Vanar nepaļaujas uz šo pieņēmumu.
Protokola līmenī Vanar samazina rīcības diapazonu, ko validatori var veikt apmetnes laikā. Kārtība, maksu uzvedība un galīgums ir ierobežoti pēc dizaina, nevis atstāti diskrecionārai optimizācijai. No validatoriem nav sagaidāms, ka viņi uzvedīsies labi, jo tas ir izdevīgi. Viņiem ir jāuzvedas noteiktās robežās.
Tas maina to, kā apmetne uzvedas laika gaitā. Tā vietā, lai dinamiski pielāgotos īstermiņa tirgus spiedienam, sistēma prioritizē nepārtrauktību. Rezultāti kļūst mazāk jutīgi pret sastrēgumiem un mazāk atkarīgi no validatoru stratēģijām.
Tirdzniecības attiecība ir acīmredzama. Vanar atsakās no daļējas elastības un ekonomiskas izteiksmes. Tā neļauj validātoriem agresīvi optimizēt ieņēmumus augsta pieprasījuma laikā. Bet šis ierobežojums ir apzināts. Sistēmām, kas paļaujas uz konsekventu apmetni, elastība validatoru līmenī ir riska avots, nevis efektivitāte.
Vanar pieeja liecina par skaidru pieņēmumu: ilgstošām automatizētām sistēmām uzvedības variances samazināšana ir svarīgāka nekā maksimālas veiktspējas iegūšana no katra bloka.
Šis pieņēmums ir dziļi iestrādāts protokolā, nevis virsū kā politika.
@Vanarchain #Vanar $VANRY
B
VANRYUSDT
Bezterm.
Slēgts
PZA
-0,16USDT
Pieraksties, lai skatītu citu saturu