Binance Square

SquareBitcoin

8 years Trader Binance
Atvērts tirdzniecības darījums
Tirgo bieži
1.4 gadi
88 Seko
3.1K+ Sekotāji
1.9K+ Patika
22 Kopīgots
Publikācijas
Portfelis
·
--
Beyond Throughput and UX: Plasma’s Focus on Who Bears Settlement RiskStablecoins did not change blockchains. They changed what blockchains are expected to be accountable for. Once stablecoins started being used for payroll, remittances, treasury movement, and merchant settlement, the system stopped behaving like a speculative environment and started behaving like financial infrastructure. In that context, many assumptions that worked fine for trading-oriented chains begin to break down. Speed is no longer the hard problem. Execution is no longer the bottleneck. Settlement correctness becomes the dominant constraint. That shift is not theoretical. It is already visible in how stablecoin-heavy applications operate today. Transfers are irreversible. Accounting depends on predictable costs. Errors at finality are not inconveniences; they are losses. When you look at Plasma through that lens, it does not read as a chain trying to compete on features. It reads as a system designed around a specific operational reality: value moves at scale, and someone must be economically accountable when settlement goes wrong. In most general-purpose blockchains, value movement and economic accountability are bundled together. The same transaction that moves assets also exposes users, applications, and the protocol itself to settlement risk. This structure is manageable when activity is speculative and losses can be absorbed socially or informally. It becomes fragile when the dominant workload is payments. Stablecoin transfers are not abstract state changes. They represent purchasing power that cannot be rolled back once finalized. If a protocol misbehaves at that moment, there is no retry loop and no graceful failure. Losses propagate immediately. Plasma does not attempt to soften that reality. It isolates it. The core design choice is the separation between value movement and economic accountability. Stablecoins move freely across the network. They are not staked, slashed, or penalized. Users are not asked to post collateral, manage gas exposure, or underwrite protocol-level risk with their payment balances. That risk is concentrated elsewhere, in validators staking XPL. This is not framed as a user-facing feature, and that is intentional. XPL is not meant to be held for convenience or spent for transactions. Plasma does not expect end users to think about XPL at all during normal stablecoin transfers. Stablecoins sit on the surface. XPL exists underneath, binding correct settlement behavior to economic consequences. Once a transaction is finalized, state becomes irreversible. If rules are violated at that point, balances cannot be adjusted retroactively. In Plasma, the entity exposed to that failure is the validator set, through staked XPL. The stablecoins themselves are insulated from protocol misbehavior. This mirrors how traditional payment infrastructure is structured. Consumers do not insure clearing failures. Merchants do not personally guarantee settlement correctness. Those risks are isolated inside clearing layers, capital buffers, and guarantors that are explicitly designed to absorb failure. Plasma recreates that separation on-chain rather than pretending every participant should share the same risk surface. Seen this way, several other Plasma design decisions align cleanly. Gasless USDT transfers are not a growth tactic. They address a known constraint. Payment systems require cost predictability. Fee volatility complicates accounting, pricing, and reconciliation. Abstracting fees away from users under defined conditions removes a source of friction that should not exist for stablecoin payments in the first place. Customizable gas and stablecoin-first fee logic serve the same purpose. They allow applications to shape user experience without fighting network behavior that was designed for unrelated workloads. Payments are not an optimization problem. They are a predictability problem. Even Plasma’s insistence on full EVM compatibility fits this pattern. This is often framed as developer friendliness, but the more practical benefit is operational familiarity. Reusing established tooling reduces error surfaces. It shortens the path from deployment to real transaction flow. For systems handling large volumes of stablecoins, boring and well-understood environments reduce risk. The Bitcoin-anchored security model also reads differently when viewed as a settlement system rather than a general-purpose chain. It is not positioned as an abstract decentralization claim. It is an attempt to anchor settlement guarantees to a neutral base without inventing new trust assumptions. If stablecoins represent daily liquidity, BTC functions as long-horizon collateral. Connecting those layers is a structural decision, not a narrative one. What Plasma implicitly rejects is the idea that every blockchain must optimize for experimentation. There is already abundant infrastructure for that. Plasma narrows its scope deliberately. It behaves more like a payment rail than a programmable sandbox. That narrowness has consequences. It limits the kinds of applications that make sense on the network. It does not produce loud narratives. It does not reward activity with visible on-chain complexity. But those traits are common in systems designed to move real value rather than attract attention. XPL’s role makes this especially clear. It does not scale with transaction count. It is not consumed by usage. Its importance increases as the system relies on it more heavily, because the cost of settlement failure rises with value throughput. That is a different economic profile from a gas token, and it should be evaluated differently. XPL is closer to risk capital than currency. Its purpose is not circulation. It is enforcement. This design also explains why Plasma can remove friction at the user layer without weakening settlement discipline. When users are not asked to think about gas, finality must be dependable. When transfers feel invisible, correctness must be non-negotiable. Isolating risk into a native asset makes that trade-off explicit. None of this guarantees outcomes. It does not promise growth, adoption, or dominance. What it does show is a system designed around observed constraints rather than hypothetical ones. As stablecoins continue to be used as infrastructure rather than instruments, the question stops being which chain is faster or cheaper. It becomes which system isolates risk cleanly enough to be trusted at scale. Plasma’s answer is unambiguous. Stablecoins move value. XPL secures the final state. That separation is easy to overlook. It is also the reason Plasma behaves like settlement infrastructure instead of just another blockchain. @Plasma #plasma $XPL

Beyond Throughput and UX: Plasma’s Focus on Who Bears Settlement Risk

Stablecoins did not change blockchains. They changed what blockchains are expected to be accountable for.
Once stablecoins started being used for payroll, remittances, treasury movement, and merchant settlement, the system stopped behaving like a speculative environment and started behaving like financial infrastructure. In that context, many assumptions that worked fine for trading-oriented chains begin to break down.
Speed is no longer the hard problem.
Execution is no longer the bottleneck.
Settlement correctness becomes the dominant constraint.
That shift is not theoretical. It is already visible in how stablecoin-heavy applications operate today. Transfers are irreversible. Accounting depends on predictable costs. Errors at finality are not inconveniences; they are losses.
When you look at Plasma through that lens, it does not read as a chain trying to compete on features. It reads as a system designed around a specific operational reality: value moves at scale, and someone must be economically accountable when settlement goes wrong.
In most general-purpose blockchains, value movement and economic accountability are bundled together. The same transaction that moves assets also exposes users, applications, and the protocol itself to settlement risk. This structure is manageable when activity is speculative and losses can be absorbed socially or informally. It becomes fragile when the dominant workload is payments.
Stablecoin transfers are not abstract state changes. They represent purchasing power that cannot be rolled back once finalized. If a protocol misbehaves at that moment, there is no retry loop and no graceful failure. Losses propagate immediately.
Plasma does not attempt to soften that reality. It isolates it.
The core design choice is the separation between value movement and economic accountability. Stablecoins move freely across the network. They are not staked, slashed, or penalized. Users are not asked to post collateral, manage gas exposure, or underwrite protocol-level risk with their payment balances.

That risk is concentrated elsewhere, in validators staking XPL.

This is not framed as a user-facing feature, and that is intentional. XPL is not meant to be held for convenience or spent for transactions. Plasma does not expect end users to think about XPL at all during normal stablecoin transfers. Stablecoins sit on the surface. XPL exists underneath, binding correct settlement behavior to economic consequences.
Once a transaction is finalized, state becomes irreversible. If rules are violated at that point, balances cannot be adjusted retroactively. In Plasma, the entity exposed to that failure is the validator set, through staked XPL. The stablecoins themselves are insulated from protocol misbehavior.
This mirrors how traditional payment infrastructure is structured. Consumers do not insure clearing failures. Merchants do not personally guarantee settlement correctness. Those risks are isolated inside clearing layers, capital buffers, and guarantors that are explicitly designed to absorb failure.
Plasma recreates that separation on-chain rather than pretending every participant should share the same risk surface.
Seen this way, several other Plasma design decisions align cleanly.
Gasless USDT transfers are not a growth tactic. They address a known constraint. Payment systems require cost predictability. Fee volatility complicates accounting, pricing, and reconciliation. Abstracting fees away from users under defined conditions removes a source of friction that should not exist for stablecoin payments in the first place.
Customizable gas and stablecoin-first fee logic serve the same purpose. They allow applications to shape user experience without fighting network behavior that was designed for unrelated workloads. Payments are not an optimization problem. They are a predictability problem.
Even Plasma’s insistence on full EVM compatibility fits this pattern. This is often framed as developer friendliness, but the more practical benefit is operational familiarity. Reusing established tooling reduces error surfaces. It shortens the path from deployment to real transaction flow. For systems handling large volumes of stablecoins, boring and well-understood environments reduce risk.
The Bitcoin-anchored security model also reads differently when viewed as a settlement system rather than a general-purpose chain. It is not positioned as an abstract decentralization claim. It is an attempt to anchor settlement guarantees to a neutral base without inventing new trust assumptions. If stablecoins represent daily liquidity, BTC functions as long-horizon collateral. Connecting those layers is a structural decision, not a narrative one.
What Plasma implicitly rejects is the idea that every blockchain must optimize for experimentation. There is already abundant infrastructure for that. Plasma narrows its scope deliberately. It behaves more like a payment rail than a programmable sandbox.
That narrowness has consequences. It limits the kinds of applications that make sense on the network. It does not produce loud narratives. It does not reward activity with visible on-chain complexity. But those traits are common in systems designed to move real value rather than attract attention.
XPL’s role makes this especially clear. It does not scale with transaction count. It is not consumed by usage. Its importance increases as the system relies on it more heavily, because the cost of settlement failure rises with value throughput. That is a different economic profile from a gas token, and it should be evaluated differently.
XPL is closer to risk capital than currency. Its purpose is not circulation. It is enforcement.
This design also explains why Plasma can remove friction at the user layer without weakening settlement discipline. When users are not asked to think about gas, finality must be dependable. When transfers feel invisible, correctness must be non-negotiable. Isolating risk into a native asset makes that trade-off explicit.
None of this guarantees outcomes. It does not promise growth, adoption, or dominance. What it does show is a system designed around observed constraints rather than hypothetical ones.
As stablecoins continue to be used as infrastructure rather than instruments, the question stops being which chain is faster or cheaper. It becomes which system isolates risk cleanly enough to be trusted at scale.
Plasma’s answer is unambiguous. Stablecoins move value. XPL secures the final state.
That separation is easy to overlook. It is also the reason Plasma behaves like settlement infrastructure instead of just another blockchain.
@Plasma #plasma $XPL
Dusk is not designed to maximize composability A common assumption is that more composability always makes a blockchain better. Dusk deliberately does not follow that assumption. Dusk limits default composability because unrestricted composability creates implicit risk at settlement. When contracts freely interact across layers and applications, responsibility becomes diffuse. A single settlement can depend on multiple external states, assumptions, or side effects that are difficult to audit later. For regulated assets, that is a problem. Dusk’s architecture prioritizes predictable settlement over maximal composability. Rules, permissions, and execution boundaries are enforced before state becomes final. Applications are expected to operate within clearly defined constraints rather than relying on emergent behavior across contracts. This design choice directly affects how DuskEVM and DuskTrade are built. DuskEVM allows familiar execution, but settlement is scoped and constrained by Dusk Layer 1. DuskTrade follows regulated market structure instead of permissionless DeFi patterns, even if that reduces composability with external protocols. Dusk is not trying to create the most interconnected on chain ecosystem. It is trying to create an ecosystem where settlement remains defensible when contracts, assets, and counterparties are audited months or years later. In regulated finance, fewer assumptions at settlement matter more than more connections at execution. @Dusk_Foundation #Dusk $DUSK
Dusk is not designed to maximize composability
A common assumption is that more composability always makes a blockchain better.
Dusk deliberately does not follow that assumption.
Dusk limits default composability because unrestricted composability creates implicit risk at settlement. When contracts freely interact across layers and applications, responsibility becomes diffuse. A single settlement can depend on multiple external states, assumptions, or side effects that are difficult to audit later.
For regulated assets, that is a problem.
Dusk’s architecture prioritizes predictable settlement over maximal composability. Rules, permissions, and execution boundaries are enforced before state becomes final. Applications are expected to operate within clearly defined constraints rather than relying on emergent behavior across contracts.
This design choice directly affects how DuskEVM and DuskTrade are built.
DuskEVM allows familiar execution, but settlement is scoped and constrained by Dusk Layer 1. DuskTrade follows regulated market structure instead of permissionless DeFi patterns, even if that reduces composability with external protocols.
Dusk is not trying to create the most interconnected on chain ecosystem.
It is trying to create an ecosystem where settlement remains defensible when contracts, assets, and counterparties are audited months or years later.
In regulated finance, fewer assumptions at settlement matter more than more connections at execution.
@Dusk #Dusk $DUSK
B
DUSKUSDT
Slēgts
PZA
-0,06USDT
$BTC Whale opened a large $BTC long shortly ago. Entry: 88,082.5 Position size: 890.07 BTC (~$78.34M) Leverage: 20× cross Account equity: $3.93M Free margin: $0 Liquidation: 84,665.85 This is a sizable leveraged long positioned near market price, signaling short-term bullish intent, but with zero margin buffer and a relatively close liquidation level, the position is highly vulnerable to volatility. {future}(BTCUSDT)
$BTC Whale opened a large $BTC long shortly ago.

Entry: 88,082.5

Position size: 890.07 BTC (~$78.34M)

Leverage: 20× cross

Account equity: $3.93M

Free margin: $0

Liquidation: 84,665.85

This is a sizable leveraged long positioned near market price, signaling short-term bullish intent, but with zero margin buffer and a relatively close liquidation level, the position is highly vulnerable to volatility.
Kāpēc Vanar nemēģina būt komponējams pēc noklusējumaKomponējamība bieži tiek uzskatīta par universālu labumu blokķēdes dizainā. Jo vieglāk ir lietojumprogrammām savienoties savā starpā, jo spēcīgāka tiek pieņemta ekosistēma. Laika gaitā šī ideja ir kļuvusi gandrīz neapstrīdama. Vanar pilnībā nepiekrīt šim pieņēmumam. Tas nav tāpēc, ka komponējamība nav svarīga. Tas ir tāpēc, ka komponējamība ievintrodu specific risku, kas kļūst redzamāks, kad sistēmas pāriet no eksperimentēšanas uz nepārtrauktu darbību. Komponējamās sistēmas uzvedas labi, kad mijiedarbības ir ikdienišķas un brīvi saistītas. Tās cīnās, kad mijiedarbības ir pastāvīgas un stāvokļa balstītas.

Kāpēc Vanar nemēģina būt komponējams pēc noklusējuma

Komponējamība bieži tiek uzskatīta par universālu labumu blokķēdes dizainā. Jo vieglāk ir lietojumprogrammām savienoties savā starpā, jo spēcīgāka tiek pieņemta ekosistēma. Laika gaitā šī ideja ir kļuvusi gandrīz neapstrīdama.
Vanar pilnībā nepiekrīt šim pieņēmumam.
Tas nav tāpēc, ka komponējamība nav svarīga. Tas ir tāpēc, ka komponējamība ievintrodu specific risku, kas kļūst redzamāks, kad sistēmas pāriet no eksperimentēšanas uz nepārtrauktu darbību.
Komponējamās sistēmas uzvedas labi, kad mijiedarbības ir ikdienišķas un brīvi saistītas. Tās cīnās, kad mijiedarbības ir pastāvīgas un stāvokļa balstītas.
Plasma risina problēmu, ko lielākā daļa blokķēžu nekad neatzīst Viena lieta, ko Plasma dara klusi, bet ļoti apzināti, ir atteikšanās no izlikšanās, ka visas transakcijas ir vienādas. Lielākā daļa blokķēžu ir veidotas it kā katrai rīcībai, maiņai, NFT izsniegšanai, stabilā monētas pārsūtīšanai, pienāktos tādas pašas izpildes un noregulēšanas apstrādes. Šis pieņēmums darbojas eksperimentēšanai. Tas sabrūk, tiklīdz ķēde sāk pārvest reālus finanšu plūsmus. Plasma sāk no pretēja virziena. Tā izturas pret stabilā monētas noregulēšanu kā pret atsevišķu aktivitāšu klasi. Nevis sarežģītāk, bet jutīgāk. Kad vērtībai jāuzvedas kā naudai, sistēma nevar paļauties uz probabilistisku galīgumu, svārstīgām maksām vai lietotāja pārvaldītu risku. Tāpēc Plasma arhitektūra jūtas šaurāka nekā tipiska vispārēja mērķa ķēde. Un šī šaurība ir apzināta. Maksājumu infrastruktūra neuzvar, veicot visu. Tā uzvar, veicot vienu lietu paredzami, slodzes apstākļos, bez pārsteigumiem. Šajā ziņā Plasma ir mazāk par inovāciju un vairāk par disciplīnu. Tā atzīst, ka stabilās monētas jau dominē reālā kriptovalūtu izmantošanā, un uzdod vienkāršu jautājumu, ko lielākā daļa sistēmu izvairās uzdot. Ja šī jau ir galvenā darba slodze, kāpēc to izturas kā pret malējo gadījumu. Plasma atbilde ir strukturāla. Stabilās monētas pārvietojas brīvi. Maksas ir abstraktas. Lietotāji ir izolēti no protokola mehānikas. Risks ir koncentrēts tur, kur to var novērtēt un īstenot. Šis dizaina izvēles nekad nepārsteigs kriptovalūtu laika skalā. Bet tieši tā tiek veidota nopietna finanšu infrastruktūra. Un tas var būt vissvarīgākā lieta, uz ko Plasma optimizē. @Plasma #plasma $XPL
Plasma risina problēmu, ko lielākā daļa blokķēžu nekad neatzīst
Viena lieta, ko Plasma dara klusi, bet ļoti apzināti, ir atteikšanās no izlikšanās, ka visas transakcijas ir vienādas.
Lielākā daļa blokķēžu ir veidotas it kā katrai rīcībai, maiņai, NFT izsniegšanai, stabilā monētas pārsūtīšanai, pienāktos tādas pašas izpildes un noregulēšanas apstrādes. Šis pieņēmums darbojas eksperimentēšanai. Tas sabrūk, tiklīdz ķēde sāk pārvest reālus finanšu plūsmus.
Plasma sāk no pretēja virziena. Tā izturas pret stabilā monētas noregulēšanu kā pret atsevišķu aktivitāšu klasi. Nevis sarežģītāk, bet jutīgāk. Kad vērtībai jāuzvedas kā naudai, sistēma nevar paļauties uz probabilistisku galīgumu, svārstīgām maksām vai lietotāja pārvaldītu risku.
Tāpēc Plasma arhitektūra jūtas šaurāka nekā tipiska vispārēja mērķa ķēde. Un šī šaurība ir apzināta. Maksājumu infrastruktūra neuzvar, veicot visu. Tā uzvar, veicot vienu lietu paredzami, slodzes apstākļos, bez pārsteigumiem.
Šajā ziņā Plasma ir mazāk par inovāciju un vairāk par disciplīnu. Tā atzīst, ka stabilās monētas jau dominē reālā kriptovalūtu izmantošanā, un uzdod vienkāršu jautājumu, ko lielākā daļa sistēmu izvairās uzdot. Ja šī jau ir galvenā darba slodze, kāpēc to izturas kā pret malējo gadījumu.
Plasma atbilde ir strukturāla. Stabilās monētas pārvietojas brīvi. Maksas ir abstraktas. Lietotāji ir izolēti no protokola mehānikas. Risks ir koncentrēts tur, kur to var novērtēt un īstenot.
Šis dizaina izvēles nekad nepārsteigs kriptovalūtu laika skalā. Bet tieši tā tiek veidota nopietna finanšu infrastruktūra.
Un tas var būt vissvarīgākā lieta, uz ko Plasma optimizē.
@Plasma #plasma $XPL
B
XPLUSDT
Slēgts
PZA
-3.55%
Kur atbilstība patiesībā izjūk: Kāpēc Dusk pārvieto regulatīvās izmaksas uz protokoluLielākajā daļā blokķēdes diskusiju regulatīvā atbilstība tiek uzskatīta par ārēju problēmu. Izpilde notiek ķēdē, kamēr verificēšana, saskaņošana un atbildība tiek novirzīta kaut kur citur. Parasti tā “kaut kur citur” ir off chain process, kas ietver auditorus, juridiskās komandas, raportēšanas rīkus un manuālu interpretāciju. Ķēde rada rezultātus. Cilvēki vēlāk izlemj, vai šie rezultāti bija pieņemami. Šī separācija nav nejauša. Tā ir sekas tam, kā lielākā daļa blokķēžu ir izstrādātas. Tās optimizē izpildi vispirms un pieņem, ka pareizību var atkārtoti konstruēt vēlāk. Šī pieņēmuma darbība ir samērā laba spekulatīvai darbībai. Tā sāk izgāzties, kad aktīvi ir regulēti, auditi un juridiski saistoši.

Kur atbilstība patiesībā izjūk: Kāpēc Dusk pārvieto regulatīvās izmaksas uz protokolu

Lielākajā daļā blokķēdes diskusiju regulatīvā atbilstība tiek uzskatīta par ārēju problēmu. Izpilde notiek ķēdē, kamēr verificēšana, saskaņošana un atbildība tiek novirzīta kaut kur citur. Parasti tā “kaut kur citur” ir off chain process, kas ietver auditorus, juridiskās komandas, raportēšanas rīkus un manuālu interpretāciju. Ķēde rada rezultātus. Cilvēki vēlāk izlemj, vai šie rezultāti bija pieņemami.
Šī separācija nav nejauša. Tā ir sekas tam, kā lielākā daļa blokķēžu ir izstrādātas. Tās optimizē izpildi vispirms un pieņem, ka pareizību var atkārtoti konstruēt vēlāk. Šī pieņēmuma darbība ir samērā laba spekulatīvai darbībai. Tā sāk izgāzties, kad aktīvi ir regulēti, auditi un juridiski saistoši.
XPL nav maksājumu tokens. Tas ir kļūdu izmaksas simbols.Stabilās monētas pārvieto vērtību katru dienu. Viņi to dara klusi, lielā apjomā un arvien vairāk ārpus spekulatīvām kontekstiem. Algas, naudas pārskaitījumi, kases pārvaldība, tirgotāju norēķini. Bet ir viena lieta, ko stabilās monētas nekad nedara un pēc būtības nevar darīt: tās neuzņemas atbildību, kad norēķini norit nepareizi. Šī atbildība vienmēr ir citur. Lielākajā daļā blokķēžu šī atšķirība ir izplūdusi. Vērtības pārvietošanās un ekonomiskā atbildība ir apvienotas kopā. Ja darījums tiek pabeigts nepareizi, lietotāji, aktīvi un pats protokols ir pakļauti vienai un tai pašai riska pakāpei. Tas darbojas pieņemami labi, kad darbība ir spekulatīva un praktiski atgriezeniska. Tas kļūst bīstami, kad sistēma sāk uzvesties kā reāla finanšu infrastruktūra.

XPL nav maksājumu tokens. Tas ir kļūdu izmaksas simbols.

Stabilās monētas pārvieto vērtību katru dienu. Viņi to dara klusi, lielā apjomā un arvien vairāk ārpus spekulatīvām kontekstiem. Algas, naudas pārskaitījumi, kases pārvaldība, tirgotāju norēķini. Bet ir viena lieta, ko stabilās monētas nekad nedara un pēc būtības nevar darīt: tās neuzņemas atbildību, kad norēķini norit nepareizi.
Šī atbildība vienmēr ir citur.
Lielākajā daļā blokķēžu šī atšķirība ir izplūdusi. Vērtības pārvietošanās un ekonomiskā atbildība ir apvienotas kopā. Ja darījums tiek pabeigts nepareizi, lietotāji, aktīvi un pats protokols ir pakļauti vienai un tai pašai riska pakāpei. Tas darbojas pieņemami labi, kad darbība ir spekulatīva un praktiski atgriezeniska. Tas kļūst bīstami, kad sistēma sāk uzvesties kā reāla finanšu infrastruktūra.
Vanar ir izstrādāts brīdim pēc lēmuma pieņemšanas Ir fāze sistēmu projektēšanā, kas reti saņem uzmanību. Tā notiek pēc tam, kad loģika ir pabeigta, pēc tam, kad lēmums ir izveidots, un tieši pirms šis lēmums kļūst neatgriezenisks. Tieši šeit Vanar koncentrē savu uzmanību. Vanar neuztver infrastruktūru kā sacensību, lai izpildītu ātrāk. Tas uztver infrastruktūru kā apņemšanās slāni. Kad sistēma nolemj rīkoties, jautājums, uz kuru Vanar cenšas atbildēt, ir vienkāršs. Vai šī darbība var tikt pabeigta tādā veidā, kas paliek stabils laika gaitā. Šī virziena redzamība ir Vanar pamatarhitektūrā. Maksa ir izstrādāta tā, lai paliktu prognozējama, lai automatizētās sistēmas varētu plānot izpildi nevis reaģēt uz izmaksu pieaugumiem. Validētāja uzvedība ir ierobežota, lai norēķinu rezultāti nenonāktu spiediena ietekmē. Gala rezultāts ir deterministisks, samazinot neskaidrību par to, kad darbība ir patiešām pabeigta. Šie izvēles nav abstrakti dizaina principi. Tie tieši atbalsta to, kā Vanar produkti darbojas. myNeutron ir atkarīgs no pastāvīga konteksta. Kayon balstās uz izskaidrojamu domāšanu, kas saistīta ar stabilu stāvokli. Plūsmas pārvērš lēmumus automatizētā izpildē, kurai nav atļauts atgriezties. Vanar ceļš nav par visu iespējamo atļaušanu. Tas ir par sistēmu atbalstīšanu, kur, kad lēmums ir pieņemts, nenoteiktība vairs nav pieņemama. Šī fokusa dēļ tiek samazināta būvējamo objektu virsmas platība. Tas arī padara to, kas ir uzbūvēts, uzticamāku. @Vanar #Vanar $VANRY
Vanar ir izstrādāts brīdim pēc lēmuma pieņemšanas
Ir fāze sistēmu projektēšanā, kas reti saņem uzmanību. Tā notiek pēc tam, kad loģika ir pabeigta, pēc tam, kad lēmums ir izveidots, un tieši pirms šis lēmums kļūst neatgriezenisks. Tieši šeit Vanar koncentrē savu uzmanību.
Vanar neuztver infrastruktūru kā sacensību, lai izpildītu ātrāk. Tas uztver infrastruktūru kā apņemšanās slāni. Kad sistēma nolemj rīkoties, jautājums, uz kuru Vanar cenšas atbildēt, ir vienkāršs. Vai šī darbība var tikt pabeigta tādā veidā, kas paliek stabils laika gaitā.
Šī virziena redzamība ir Vanar pamatarhitektūrā. Maksa ir izstrādāta tā, lai paliktu prognozējama, lai automatizētās sistēmas varētu plānot izpildi nevis reaģēt uz izmaksu pieaugumiem. Validētāja uzvedība ir ierobežota, lai norēķinu rezultāti nenonāktu spiediena ietekmē. Gala rezultāts ir deterministisks, samazinot neskaidrību par to, kad darbība ir patiešām pabeigta.
Šie izvēles nav abstrakti dizaina principi. Tie tieši atbalsta to, kā Vanar produkti darbojas. myNeutron ir atkarīgs no pastāvīga konteksta. Kayon balstās uz izskaidrojamu domāšanu, kas saistīta ar stabilu stāvokli. Plūsmas pārvērš lēmumus automatizētā izpildē, kurai nav atļauts atgriezties.
Vanar ceļš nav par visu iespējamo atļaušanu. Tas ir par sistēmu atbalstīšanu, kur, kad lēmums ir pieņemts, nenoteiktība vairs nav pieņemama.
Šī fokusa dēļ tiek samazināta būvējamo objektu virsmas platība. Tas arī padara to, kas ir uzbūvēts, uzticamāku.

@Vanarchain #Vanar $VANRY
B
VANRYUSDT
Slēgts
PZA
-0,04USDT
Šis vaļu nesen atvēra garās pozīcijas ar skaidru pārliecību. {future}(BTCUSDT) $BTC GARĀ: apjoms 438.31 BTC, pozīcijas vērtība ~$38.98M, ieeja pie $92,103 izmantojot 7x krustenisko sviru. Pašreizējā neizmantotā PnL ir -$1.39M, bet likvidācija ir daudz zemāka pie ~$69,466, norādot uz spēcīgu risku kontroli un nekādu īstermiņa likvidācijas spiedienu. {future}(ASTERUSDT) $ASTER GARĀ: apjoms 5.26M ASTER, pozīcijas vērtība ~$3.61M, ieeja pie $0.692 ar 3x krustenisko sviru. Samazinājums ir minimāls pie -$30.4K, un zemas sviras struktūra norāda, ka tas ir vidēja termiņa uzkrājums, nevis spekulatīva tirdzniecība.
Šis vaļu nesen atvēra garās pozīcijas ar skaidru pārliecību.

$BTC GARĀ: apjoms 438.31 BTC, pozīcijas vērtība ~$38.98M, ieeja pie $92,103 izmantojot 7x krustenisko sviru. Pašreizējā neizmantotā PnL ir -$1.39M, bet likvidācija ir daudz zemāka pie ~$69,466, norādot uz spēcīgu risku kontroli un nekādu īstermiņa likvidācijas spiedienu.

$ASTER GARĀ: apjoms 5.26M ASTER, pozīcijas vērtība ~$3.61M, ieeja pie $0.692 ar 3x krustenisko sviru. Samazinājums ir minimāls pie -$30.4K, un zemas sviras struktūra norāda, ka tas ir vidēja termiņa uzkrājums, nevis spekulatīva tirdzniecība.
Lielākā pārpratšana par DuskEVM Bieži sastopams pārpratums par DuskEVM ir tas, ka tas pastāv, lai padarītu Dusk draudzīgāku izstrādātājiem. Tas nav tā mērķis. DuskEVM pastāv, lai atdalītu izpildes vietu no tā, kur atbildība tiek noteikta. Gudrie līgumi darbojas EVM saderīgā vidē, bet to rezultāti automātiski nekļūst par galīgu. Galīgais stāvoklis tiek noteikts Dusk Layer 1, kur tiek ieviesti piemērošanas noteikumi, atļaujas un audita prasības protokola līmenī. Šī atdalīšana ir pamatprincipu jautājums. Standarta EVM sistēmās veiksmīga izpilde netieši apstiprina rezultējošo stāvokli. Ja darījums tiek veikts, stāvoklis tiek pieņemts, un jebkādas problēmas tiek risinātas vēlāk caur pārvaldību, uzraudzību vai ārējām ķēdēm. Šis modelis darbojas kriptovalūtu vietējiem aktīviem. Tas nedarbojas, ja aktīvi pārstāv regulētus finanšu instrumentus. DuskEVM maina šo izpildes norēķinu robežu. Līgumi var izpildīties tieši tā, kā rakstīts, bet norēķins ir nosacīts. Ja darbība pārkāpj piemērošanas vai atbilstības ierobežojumus, tā nekad nekļūst par galīgu stāvokli, neatkarīgi no izpildes veiksmīguma. Tieši tāpēc DuskEVM ir kritiski svarīgs lietojumprogrammām, piemēram, DuskTrade. Tas ļauj Solidity bāzētai tirdzniecības loģikai darboties norēķinu slānī, kas izveidots regulētiem tirgiem, nevis bezatļautai eksperimentēšanai. DuskEVM nav par ērtu saderību. Tas ir par EVM izpildes padarīšanu izmantojamu vidēs, kur norēķinam jāpaliek aizsargājamam pēc dizaina. @Dusk_Foundation #Dusk $DUSK
Lielākā pārpratšana par DuskEVM
Bieži sastopams pārpratums par DuskEVM ir tas, ka tas pastāv, lai padarītu Dusk draudzīgāku izstrādātājiem.
Tas nav tā mērķis.
DuskEVM pastāv, lai atdalītu izpildes vietu no tā, kur atbildība tiek noteikta.
Gudrie līgumi darbojas EVM saderīgā vidē, bet to rezultāti automātiski nekļūst par galīgu. Galīgais stāvoklis tiek noteikts Dusk Layer 1, kur tiek ieviesti piemērošanas noteikumi, atļaujas un audita prasības protokola līmenī.
Šī atdalīšana ir pamatprincipu jautājums.
Standarta EVM sistēmās veiksmīga izpilde netieši apstiprina rezultējošo stāvokli. Ja darījums tiek veikts, stāvoklis tiek pieņemts, un jebkādas problēmas tiek risinātas vēlāk caur pārvaldību, uzraudzību vai ārējām ķēdēm. Šis modelis darbojas kriptovalūtu vietējiem aktīviem. Tas nedarbojas, ja aktīvi pārstāv regulētus finanšu instrumentus.
DuskEVM maina šo izpildes norēķinu robežu.
Līgumi var izpildīties tieši tā, kā rakstīts, bet norēķins ir nosacīts. Ja darbība pārkāpj piemērošanas vai atbilstības ierobežojumus, tā nekad nekļūst par galīgu stāvokli, neatkarīgi no izpildes veiksmīguma.
Tieši tāpēc DuskEVM ir kritiski svarīgs lietojumprogrammām, piemēram, DuskTrade. Tas ļauj Solidity bāzētai tirdzniecības loģikai darboties norēķinu slānī, kas izveidots regulētiem tirgiem, nevis bezatļautai eksperimentēšanai.
DuskEVM nav par ērtu saderību.
Tas ir par EVM izpildes padarīšanu izmantojamu vidēs, kur norēķinam jāpaliek aizsargājamam pēc dizaina.
@Dusk #Dusk $DUSK
B
DUSKUSDT
Slēgts
PZA
+0,12USDT
Vaļņi pievienojas Garam $LIT 1.92 ~1.2M Vērtība. Cena LIQ 1.3 {future}(LITUSDT)
Vaļņi pievienojas Garam $LIT 1.92 ~1.2M Vērtība.
Cena LIQ 1.3
Pirms 5 minūtēm vaļa tikko ilgstoši 600k vērtība pie 2.03 $ZRO {future}(ZROUSDT)
Pirms 5 minūtēm vaļa tikko ilgstoši 600k vērtība pie 2.03 $ZRO
Hedger nav par datu slēpšanu. Tas ir par privātuma padarīšanu lietojamuKad cilvēki runā par privātumu blokķēdēs, saruna parasti iet riņķī. Vai nu privātums tiek uzskatīts par pilnīgu necaurredzamību, vai arī tas tiek traktēts kā papildinājums, kas pārtrauc darboties, kad tiek piemēroti īsti noteikumi. Pavadot laiku, lasot Dusk Hedger dizainu, tas, kas man izcēlās, nebija tas, cik sarežģīta ir kriptogrāfija, bet cik apzināti ierobežota jūtas sistēma. Hedger necenšas slēpt datus. Tas cenšas kontrolēt, kam ir atļauts par to spriest un kad. Šī atšķirība ir svarīgāka, nekā šķiet.

Hedger nav par datu slēpšanu. Tas ir par privātuma padarīšanu lietojamu

Kad cilvēki runā par privātumu blokķēdēs, saruna parasti iet riņķī. Vai nu privātums tiek uzskatīts par pilnīgu necaurredzamību, vai arī tas tiek traktēts kā papildinājums, kas pārtrauc darboties, kad tiek piemēroti īsti noteikumi. Pavadot laiku, lasot Dusk Hedger dizainu, tas, kas man izcēlās, nebija tas, cik sarežģīta ir kriptogrāfija, bet cik apzināti ierobežota jūtas sistēma.
Hedger necenšas slēpt datus. Tas cenšas kontrolēt, kam ir atļauts par to spriest un kad.
Šī atšķirība ir svarīgāka, nekā šķiet.
Kāpēc Vanar uzskata maksas paredzamību par protokola ierobežojumu, nevis tirgus rezultātuMaksas dizains parasti tiek apspriests kā ekonomiska problēma. Kā efektīvi noteikt bloku telpas cenu. Kā ļaut pieprasījumam atklāt „pareizo” izmaksu. Kā izmantot tirgus, lai sadalītu ierobežotos resursus. Šie jautājumi ir svarīgi, taču tie pieņem noteiktu lietotāju tipu. Viņi pieņem cilvēkus. Vanar, šķiet, sāk no citas pieņēmuma. Tas uzskata maksas uzvedību par sistēmas stabilitātes problēmu, nevis cenu noteikšanas problēmu. Šī atšķirība noved pie ļoti atšķirīgām dizaina izvēlēm. Lielākajā daļā blokķēžu maksas ir apzināti dinamisks. Kad pieprasījums palielinās, maksas pieaug. Kad pieprasījums samazinās, maksas samazinās. No tirgus viedokļa tas ir racionāli. Tas veicina efektīvu izmantošanu un attur no surogātpasta. Lietotājiem virzīta aktivitāte darbojas pietiekami labi. Lietotāji gaida, apvieno darījumus vai izvēlas dažādus laikus, lai mijiedarbotos.

Kāpēc Vanar uzskata maksas paredzamību par protokola ierobežojumu, nevis tirgus rezultātu

Maksas dizains parasti tiek apspriests kā ekonomiska problēma. Kā efektīvi noteikt bloku telpas cenu. Kā ļaut pieprasījumam atklāt „pareizo” izmaksu. Kā izmantot tirgus, lai sadalītu ierobežotos resursus. Šie jautājumi ir svarīgi, taču tie pieņem noteiktu lietotāju tipu.
Viņi pieņem cilvēkus.
Vanar, šķiet, sāk no citas pieņēmuma. Tas uzskata maksas uzvedību par sistēmas stabilitātes problēmu, nevis cenu noteikšanas problēmu. Šī atšķirība noved pie ļoti atšķirīgām dizaina izvēlēm.
Lielākajā daļā blokķēžu maksas ir apzināti dinamisks. Kad pieprasījums palielinās, maksas pieaug. Kad pieprasījums samazinās, maksas samazinās. No tirgus viedokļa tas ir racionāli. Tas veicina efektīvu izmantošanu un attur no surogātpasta. Lietotājiem virzīta aktivitāte darbojas pietiekami labi. Lietotāji gaida, apvieno darījumus vai izvēlas dažādus laikus, lai mijiedarbotos.
Ko Dusk filtrē ārā pirms valsts vispār eksistē Viena lieta, ko bieži pārprat, ir, kur patiesībā notiek Dusk izpilde. Daudzās blokķēdēs izpilde ir reaktīva. Darījumi tiek izpildīti vispirms, pēc tam pārbaudīti. Ja kaut kas ir nederīgs, sistēma atgriežas, reģistrē neveiksmi un atstāj pēdas aiz sevis. Laika gaitā šīs pēdas kļūst par operatīvo slogu: neveiksmīgas valstis, izlīdzināšanas loģika, robežsituācijas, kuras vēlāk jāskaidro. Dusk izmanto citu pieeju. Pirms jebkura darījuma atļaušanas ietekmēt valsti, tam jāiztur atbilstības pārbaude. Tas nav mīksts apstiprinājums vai optimistiska pieņēmuma izteikšana. Tas ir stingrs vārti. Ja darbība neatbilst prasībām, tā netiek izpildīta. Vēl svarīgāk, tā neatstāj pēdas uz grāmatošanas. Tas maina to, kā risks uzkrājas. Dusk gadījumā nederīga uzvedība nav kaut kas, ko sistēma ir jāizpēta, jāsoda vai jālabo pēc fakta. Tā tiek izslēgta pirms valsts mutācijas notiek. Grāmatvedība reģistrē tikai rezultātus, kas tika atļauti saskaņā ar noteikumu kopumu izpildes brīdī. Šī atšķirība ir svarīgāka, nekā izklausās. Regulētās vai institucionālās darba plūsmās izmaksas reti ir pats darījums. Izmaksas rodas no neskaidrības vēlāk: nodrošinot nodomu, skaidrojot, kāpēc kaut kas neizdevās, vai pierādot, ka nederīga darbība neietekmēja galīgo stāvokli. Sistēmas, kas ļauj nederīgām darbībām īsi pastāvēt, pat ja tās tiek atgrieztas, laika gaitā tendē uzkrāt šīs izmaksas. Dusk to izvairās pēc dizaina. Piespiežot atbilstību pirms izpildes, tīkls samazina to valstu skaitu, kurām jebkad nepieciešama interpretācija. Ir mazāk trokšņa audita procesā, mazāk izņēmumu izlīdzināšanai un mazāk scenāriju, kur cilvēkiem jāiejaucas, lai skaidrotu, ko sistēma “domāja.” Rezultāts ir grāmatošana, kas izskatās klusāka, nevis tāpēc, ka notiek mazāk, bet gan tāpēc, ka mazāk kļūdu tiek atļauts izdzīvot pietiekami ilgi, lai tās varētu reģistrēt. Tas nav par ātrumu. Tas ir par ierobežošanu. Dusk gadījumā pareizība tiek uzspiesta augšup. Gala rezultāts netiek labots vēlāk. Tas tiek aizsargāts pirms tā eksistē. @Dusk_Foundation #Dusk $DUSK
Ko Dusk filtrē ārā pirms valsts vispār eksistē
Viena lieta, ko bieži pārprat, ir, kur patiesībā notiek Dusk izpilde.
Daudzās blokķēdēs izpilde ir reaktīva. Darījumi tiek izpildīti vispirms, pēc tam pārbaudīti. Ja kaut kas ir nederīgs, sistēma atgriežas, reģistrē neveiksmi un atstāj pēdas aiz sevis. Laika gaitā šīs pēdas kļūst par operatīvo slogu: neveiksmīgas valstis, izlīdzināšanas loģika, robežsituācijas, kuras vēlāk jāskaidro.
Dusk izmanto citu pieeju.
Pirms jebkura darījuma atļaušanas ietekmēt valsti, tam jāiztur atbilstības pārbaude. Tas nav mīksts apstiprinājums vai optimistiska pieņēmuma izteikšana. Tas ir stingrs vārti. Ja darbība neatbilst prasībām, tā netiek izpildīta. Vēl svarīgāk, tā neatstāj pēdas uz grāmatošanas.
Tas maina to, kā risks uzkrājas.
Dusk gadījumā nederīga uzvedība nav kaut kas, ko sistēma ir jāizpēta, jāsoda vai jālabo pēc fakta. Tā tiek izslēgta pirms valsts mutācijas notiek. Grāmatvedība reģistrē tikai rezultātus, kas tika atļauti saskaņā ar noteikumu kopumu izpildes brīdī.
Šī atšķirība ir svarīgāka, nekā izklausās.
Regulētās vai institucionālās darba plūsmās izmaksas reti ir pats darījums. Izmaksas rodas no neskaidrības vēlāk: nodrošinot nodomu, skaidrojot, kāpēc kaut kas neizdevās, vai pierādot, ka nederīga darbība neietekmēja galīgo stāvokli. Sistēmas, kas ļauj nederīgām darbībām īsi pastāvēt, pat ja tās tiek atgrieztas, laika gaitā tendē uzkrāt šīs izmaksas.
Dusk to izvairās pēc dizaina.
Piespiežot atbilstību pirms izpildes, tīkls samazina to valstu skaitu, kurām jebkad nepieciešama interpretācija. Ir mazāk trokšņa audita procesā, mazāk izņēmumu izlīdzināšanai un mazāk scenāriju, kur cilvēkiem jāiejaucas, lai skaidrotu, ko sistēma “domāja.”
Rezultāts ir grāmatošana, kas izskatās klusāka, nevis tāpēc, ka notiek mazāk, bet gan tāpēc, ka mazāk kļūdu tiek atļauts izdzīvot pietiekami ilgi, lai tās varētu reģistrēt.
Tas nav par ātrumu. Tas ir par ierobežošanu.
Dusk gadījumā pareizība tiek uzspiesta augšup. Gala rezultāts netiek labots vēlāk. Tas tiek aizsargāts pirms tā eksistē.
@Dusk #Dusk $DUSK
B
DUSKUSDT
Slēgts
PZA
+0,22USDT
Kad cilvēki runā par stabilo monētu pieņemšanu, saruna parasti sākas ar maksu, ātrumu vai lietotāja pieredzi. Šīs lietas ir svarīgas, bet tās nav tas, kas galvenokārt nosaka, vai maksājumu sistēma var paplašināties. Tas, kas patiešām ir svarīgi, ir tas, kā tiek risināta neveiksme. Precīzāk, kurš ir spiests uzņemties izmaksas, kad norēķini notiek nepareizi. Plasma ir veidota ap šo jautājumu. Lielākā daļa stabilo monētu lietotāju nevēlas saprast norēķinu mehāniku. Viņi nevēlas domāt par galīgumu, validētāju uzvedību vai protokola noteikumiem. Viņi vēlas, lai pārskaitījumi tiktu pabeigti, bilances tiktu atjauninātas un vērtība nonāktu tur, kur tai jābūt. Vietā, lai optimizētu ķēdi ap lietotāja mijiedarbību, Plasma optimizē ap to, kur riskam vajadzētu dzīvot. Stabilās monētas pārvieto vērtību pa tīklu, bet tās nav aktīvs, kas uzņem norēķinu risku. Šī atbildība tiek pārvietota uz norēķinu slāni pašam. Plasma, kad pārskaitījums tiek pabeigts, ekonomiskā atbildība nesēd pie lietotāja vai stabilās monētas. Tā sēž pie validētājiem, kas liek likmes XPL. Ja norēķinu noteikumi tiek pārkāpti, tā ir XPL, kas ir pakļauta riskam. Ne maksājumu aktīvs. Ne lietotāja bilance. Šī atšķirība ir smalka, bet tā ir svarīga. Maksājumu infrastruktūra nepaplašinās, lūdzot lietotājiem saprast protokola mehāniku. Tā paplašinās, izolējot risku no ikdienas vērtības kustības. Tradicionālās finanšu sistēmas šo mācību apguva pirms desmitgadēm. Gala lietotāji pārvieto naudu. Institūcijas uzņem norēķinu risku. Plasma replicē šo loģiku ķēdē. Plasma nemēģina padarīt lietotājus gudrākus. Tā mēģina padarīt risku neredzamu viņiem. Tas nav spilgts dizaina lēmums. Bet tas ir tieši tāds lēmums, kādu redzat sistēmās, kas cer darboties klusi, zem reālas slodzes, ilgu laiku. @Plasma #plasma $XPL
Kad cilvēki runā par stabilo monētu pieņemšanu, saruna parasti sākas ar maksu, ātrumu vai lietotāja pieredzi. Šīs lietas ir svarīgas, bet tās nav tas, kas galvenokārt nosaka, vai maksājumu sistēma var paplašināties.
Tas, kas patiešām ir svarīgi, ir tas, kā tiek risināta neveiksme. Precīzāk, kurš ir spiests uzņemties izmaksas, kad norēķini notiek nepareizi.
Plasma ir veidota ap šo jautājumu.
Lielākā daļa stabilo monētu lietotāju nevēlas saprast norēķinu mehāniku. Viņi nevēlas domāt par galīgumu, validētāju uzvedību vai protokola noteikumiem. Viņi vēlas, lai pārskaitījumi tiktu pabeigti, bilances tiktu atjauninātas un vērtība nonāktu tur, kur tai jābūt.
Vietā, lai optimizētu ķēdi ap lietotāja mijiedarbību, Plasma optimizē ap to, kur riskam vajadzētu dzīvot.
Stabilās monētas pārvieto vērtību pa tīklu, bet tās nav aktīvs, kas uzņem norēķinu risku. Šī atbildība tiek pārvietota uz norēķinu slāni pašam. Plasma, kad pārskaitījums tiek pabeigts, ekonomiskā atbildība nesēd pie lietotāja vai stabilās monētas. Tā sēž pie validētājiem, kas liek likmes XPL.
Ja norēķinu noteikumi tiek pārkāpti, tā ir XPL, kas ir pakļauta riskam. Ne maksājumu aktīvs. Ne lietotāja bilance.
Šī atšķirība ir smalka, bet tā ir svarīga. Maksājumu infrastruktūra nepaplašinās, lūdzot lietotājiem saprast protokola mehāniku. Tā paplašinās, izolējot risku no ikdienas vērtības kustības.
Tradicionālās finanšu sistēmas šo mācību apguva pirms desmitgadēm. Gala lietotāji pārvieto naudu. Institūcijas uzņem norēķinu risku. Plasma replicē šo loģiku ķēdē.
Plasma nemēģina padarīt lietotājus gudrākus.
Tā mēģina padarīt risku neredzamu viņiem.
Tas nav spilgts dizaina lēmums. Bet tas ir tieši tāds lēmums, kādu redzat sistēmās, kas cer darboties klusi, zem reālas slodzes, ilgu laiku.
@Plasma #plasma $XPL
B
XPLUSDT
Slēgts
PZA
-0,40USDT
Plasma un klusais lēmums uzskatīt apmešanu par galveno produktuTajā brīdī, kad stabilie koīni pārstāja būt tirdzniecības rīks un sākās izmantot algu izmaksām, nosūtījumiem un valsts naudas kustībai, definīcija par to, kas ir svarīgs blokķēdē, klusi mainījās. Tajā brīdī ātrums vairs nebija grūtā problēma. Izpilde vairs nebija šaura vieta. Apmešana kļuva par risku virsmu. Kad es skatos uz Plasma, es neredzu ķēdi, kas cenšas būt ātrāka vai izteiksmīgāka par saviem kolēģiem. Es redzu sistēmu, kas sākas no ļoti specifiska jautājuma: kad vērtība pārvietojas mērogā, kurš patiesībā ir atbildīgs, kad kaut kas noiet greizi.

Plasma un klusais lēmums uzskatīt apmešanu par galveno produktu

Tajā brīdī, kad stabilie koīni pārstāja būt tirdzniecības rīks un sākās izmantot algu izmaksām, nosūtījumiem un valsts naudas kustībai, definīcija par to, kas ir svarīgs blokķēdē, klusi mainījās.
Tajā brīdī ātrums vairs nebija grūtā problēma.
Izpilde vairs nebija šaura vieta.
Apmešana kļuva par risku virsmu.
Kad es skatos uz Plasma, es neredzu ķēdi, kas cenšas būt ātrāka vai izteiksmīgāka par saviem kolēģiem. Es redzu sistēmu, kas sākas no ļoti specifiska jautājuma: kad vērtība pārvietojas mērogā, kurš patiesībā ir atbildīgs, kad kaut kas noiet greizi.
Vanar’s apmetnes uzticamība nāk no validatoru brīvības ierobežošanas, nevis no uzticēšanās stimulu sniegtajām iespējām Viens iekšējais dizaina lēmums, ko ir viegli nepamanīt par Vanar, ir tas, cik maz brīvības validatoriem patiesībā ir apmetnes līmenī. Lielākā daļa blokķēžu pieņem, ka pareiza uzvedība iznāks no stimuliem. Validatoriem tiek dota elastība, un sistēma paļaujas uz ekonomiskām atlīdzībām un sodiem, lai viņi būtu saskaņoti. Tas darbojas diezgan labi normālos apstākļos, bet sabrūk stresa apstākļos. Kad pieprasījums pieaug vai apstākļi mainās, racionāli validatori sāk optimizēt lokāli. Transakciju kārtība mainās, izpilde tiek kavēta, un apmetnes rezultāti novirzās. Vanar nepaļaujas uz šo pieņēmumu. Protokola līmenī Vanar samazina rīcības diapazonu, ko validatori var veikt apmetnes laikā. Kārtība, maksu uzvedība un galīgums ir ierobežoti pēc dizaina, nevis atstāti diskrecionārai optimizācijai. No validatoriem nav sagaidāms, ka viņi uzvedīsies labi, jo tas ir izdevīgi. Viņiem ir jāuzvedas noteiktās robežās. Tas maina to, kā apmetne uzvedas laika gaitā. Tā vietā, lai dinamiski pielāgotos īstermiņa tirgus spiedienam, sistēma prioritizē nepārtrauktību. Rezultāti kļūst mazāk jutīgi pret sastrēgumiem un mazāk atkarīgi no validatoru stratēģijām. Tirdzniecības attiecība ir acīmredzama. Vanar atsakās no daļējas elastības un ekonomiskas izteiksmes. Tā neļauj validātoriem agresīvi optimizēt ieņēmumus augsta pieprasījuma laikā. Bet šis ierobežojums ir apzināts. Sistēmām, kas paļaujas uz konsekventu apmetni, elastība validatoru līmenī ir riska avots, nevis efektivitāte. Vanar pieeja liecina par skaidru pieņēmumu: ilgstošām automatizētām sistēmām uzvedības variances samazināšana ir svarīgāka nekā maksimālas veiktspējas iegūšana no katra bloka. Šis pieņēmums ir dziļi iestrādāts protokolā, nevis virsū kā politika. @Vanar #Vanar $VANRY
Vanar’s apmetnes uzticamība nāk no validatoru brīvības ierobežošanas, nevis no uzticēšanās stimulu sniegtajām iespējām
Viens iekšējais dizaina lēmums, ko ir viegli nepamanīt par Vanar, ir tas, cik maz brīvības validatoriem patiesībā ir apmetnes līmenī.
Lielākā daļa blokķēžu pieņem, ka pareiza uzvedība iznāks no stimuliem. Validatoriem tiek dota elastība, un sistēma paļaujas uz ekonomiskām atlīdzībām un sodiem, lai viņi būtu saskaņoti. Tas darbojas diezgan labi normālos apstākļos, bet sabrūk stresa apstākļos. Kad pieprasījums pieaug vai apstākļi mainās, racionāli validatori sāk optimizēt lokāli. Transakciju kārtība mainās, izpilde tiek kavēta, un apmetnes rezultāti novirzās.
Vanar nepaļaujas uz šo pieņēmumu.
Protokola līmenī Vanar samazina rīcības diapazonu, ko validatori var veikt apmetnes laikā. Kārtība, maksu uzvedība un galīgums ir ierobežoti pēc dizaina, nevis atstāti diskrecionārai optimizācijai. No validatoriem nav sagaidāms, ka viņi uzvedīsies labi, jo tas ir izdevīgi. Viņiem ir jāuzvedas noteiktās robežās.
Tas maina to, kā apmetne uzvedas laika gaitā. Tā vietā, lai dinamiski pielāgotos īstermiņa tirgus spiedienam, sistēma prioritizē nepārtrauktību. Rezultāti kļūst mazāk jutīgi pret sastrēgumiem un mazāk atkarīgi no validatoru stratēģijām.
Tirdzniecības attiecība ir acīmredzama. Vanar atsakās no daļējas elastības un ekonomiskas izteiksmes. Tā neļauj validātoriem agresīvi optimizēt ieņēmumus augsta pieprasījuma laikā. Bet šis ierobežojums ir apzināts. Sistēmām, kas paļaujas uz konsekventu apmetni, elastība validatoru līmenī ir riska avots, nevis efektivitāte.
Vanar pieeja liecina par skaidru pieņēmumu: ilgstošām automatizētām sistēmām uzvedības variances samazināšana ir svarīgāka nekā maksimālas veiktspējas iegūšana no katra bloka.
Šis pieņēmums ir dziļi iestrādāts protokolā, nevis virsū kā politika.
@Vanarchain #Vanar $VANRY
B
VANRYUSDT
Slēgts
PZA
-0,16USDT
Vaļi sāk ilgoties pēc altkoīniem → bullish tirgus signāls Ko dati rāda Kapitāls pārvietojas no galvenajiem uz alt Zema efektīvā sviras ietekme (~1.2× kopumā) → uzkrāšana, nevis spēlēšana Cross-margin pozīcijas → augsta pārliecība, vidēja termiņa bias Ievērojami ilgtermiņa darījumi (vērtības centrēti) $ENA – Ilgi {future}(ENAUSDT) Vērtība: $327.8K Ieeja: ~0.169 Sviras ietekme: 10× Cross ~~ $ASTER – Ilgi {future}(ASTERUSDT) Vērtība: $1.40M Ieeja: ~0.653 Sviras ietekme: 3× Cross ~~ $LIT Ilgi (stiprs sniedzējs) {future}(LITUSDT) Vērtība: $570.8K Ieeja: ~1.72 Sviras ietekme: 5× Cross PnL: +37%
Vaļi sāk ilgoties pēc altkoīniem → bullish tirgus signāls

Ko dati rāda

Kapitāls pārvietojas no galvenajiem uz alt

Zema efektīvā sviras ietekme (~1.2× kopumā) → uzkrāšana, nevis spēlēšana

Cross-margin pozīcijas → augsta pārliecība, vidēja termiņa bias

Ievērojami ilgtermiņa darījumi (vērtības centrēti)

$ENA – Ilgi

Vērtība: $327.8K

Ieeja: ~0.169
Sviras ietekme: 10× Cross

~~

$ASTER – Ilgi

Vērtība: $1.40M

Ieeja: ~0.653

Sviras ietekme: 3× Cross

~~

$LIT Ilgi (stiprs sniedzējs)
Vērtība: $570.8K
Ieeja: ~1.72
Sviras ietekme: 5× Cross
PnL: +37%
Tirdzniecības prasmju un izdzīvošanas prasmju atšķirība (Tirdzniecības prasme ≠ Izdzīvošanas prasme) Lielākā daļa tirgotāju neizdodas ne tāpēc, ka viņiem trūkst tirdzniecības prasmju. Viņi neizdodas, jo nekad neattīsta izdzīvošanas prasmi. Tirdzniecības prasme ir zināšanas par izejām, iestatījumiem, rādītājiem un laiku. Izdzīvošanas prasme ir zināšanas par to, cik daudz tu vari zaudēt un joprojām palikt spēlē. Tu vari būt pareizi virzienā un tomēr tikt likvidētam. Tu vari būt lielisks iestatījums un tomēr sabojāt visu ar pārāk lielu apjomu. Tirgus nemaksā par precizitāti. Tas maksā par izturību. Izdzīvošanas prasme nozīmē pieņemt mazus zaudējumus bez ego. Tas nozīmē pārtraukt darījumus pat tad, ja tava ideja “varētu vēl darboties”. Tas nozīmē palikt disciplinētam, kad nekas neizskatās aizraujoši. Lieliski tirgotāji netiek definēti pēc saviem labākajiem darījumiem. Viņi tiek definēti pēc sliktākajiem darījumiem, kas viņus nenogalināja. Ja tu strādā tikai pie tirdzniecības prasmēm, nākotnes darījumi tevi atklās. Ja tu apgūsti izdzīvošanas prasmi, tirdzniecības prasmei ir laiks uzkrāt. Tirgus vispirms neiznīcina nezinātājus. Tas iznīcina nepacietīgos.$BTC
Tirdzniecības prasmju un izdzīvošanas prasmju atšķirība
(Tirdzniecības prasme ≠ Izdzīvošanas prasme)

Lielākā daļa tirgotāju neizdodas ne tāpēc, ka viņiem trūkst tirdzniecības prasmju.
Viņi neizdodas, jo nekad neattīsta izdzīvošanas prasmi.
Tirdzniecības prasme ir zināšanas par izejām, iestatījumiem, rādītājiem un laiku.

Izdzīvošanas prasme ir zināšanas par to, cik daudz tu vari zaudēt un joprojām palikt spēlē.
Tu vari būt pareizi virzienā un tomēr tikt likvidētam.
Tu vari būt lielisks iestatījums un tomēr sabojāt visu ar pārāk lielu apjomu.
Tirgus nemaksā par precizitāti. Tas maksā par izturību.

Izdzīvošanas prasme nozīmē pieņemt mazus zaudējumus bez ego.
Tas nozīmē pārtraukt darījumus pat tad, ja tava ideja “varētu vēl darboties”.
Tas nozīmē palikt disciplinētam, kad nekas neizskatās aizraujoši.

Lieliski tirgotāji netiek definēti pēc saviem labākajiem darījumiem.
Viņi tiek definēti pēc sliktākajiem darījumiem, kas viņus nenogalināja.

Ja tu strādā tikai pie tirdzniecības prasmēm, nākotnes darījumi tevi atklās.
Ja tu apgūsti izdzīvošanas prasmi, tirdzniecības prasmei ir laiks uzkrāt.

Tirgus vispirms neiznīcina nezinātājus.
Tas iznīcina nepacietīgos.$BTC
Pieraksties, lai skatītu citu saturu
Uzzini jaunākās kriptovalūtu ziņas
⚡️ Iesaisties jaunākajās diskusijās par kriptovalūtām
💬 Mijiedarbojies ar saviem iemīļotākajiem satura veidotājiem
👍 Apskati tevi interesējošo saturu
E-pasta adrese / tālruņa numurs
Vietnes plāns
Sīkdatņu preferences
Platformas noteikumi