ES piekritīs ilgtermiņa Krievijas centrālās bankas aktīvu iesaldēšanai, lai stiprinātu atbalstu Ukrainai
Eiropas Savienība strādā pie ilgtermiņa Krievijas centrālās bankas aktīvu iesaldēšanas, kas turēti blokā, mērķējot pāriet no pašreizējā sistēmas — kas prasa atjaunošanu ik pēc sešiem mēnešiem — uz neierobežotu immobilizāciju. Ierēdņi sagaida vienošanos līdz piektdienai, izmantojot ES Līguma 122. pantu, lai apstiprinātu pasākumu ar kvalificētu balsu vairākumu. Šis pieejas veids novērstu individuālo valstu, tostarp Ungārijas vai Slovākijas, bloķēšanu.
Pašlaik Eiropā ir iesaldēti aptuveni 210 miljardu eiro Krievijas centrālās bankas aktīvi, no kuriem lielākā daļa ir turēti caur Euroclear norēķinu sistēmu Beļģijā. Jaunais ilgtermiņa ietvars ir paredzēts, lai nodrošinātu ES lielāku juridisko skaidrību un stabilitāti, apsverot šo aktīvu ieņēmumu vai struktūras izmantošanu, lai atbalstītu Ukrainas finansēšanas vajadzības 2026. un 2027. gadā.
Beļģija ir izteikusi bažas par potenciālajiem juridiskajiem un finanšu riskiem, tostarp iespēju par prasībām. ES ierēdņi apspriež garantijas, lai aizsargātu Beļģiju no atbildības. Krievija stingri iebilst pret šo soli, dēvējot to par nelikumīgu konfiskāciju, kamēr ES līderi uzsver, ka aktīvi tiek immobilizēti, nevis konfiscēti.
Priekšlikums ir daļa no plašākas diskusijas par ilgtspējīgas un ilgtermiņa finanšu palīdzības nodrošināšanu Ukrainai. Šī tēma būs centrāla ES samitā, kas plānots 18. decembrī, kamēr dalībvalstis strādā pie savas kolektīvās reakcijas stiprināšanas uz notiekošo konfliktu.
#EUSanctions #RussiaAssets #UkraineSupport #Binance #cryptofirst21