MoonbeamNetwork
0 Seko
3 Sekotāji
0 Patika
0 Kopīgots
Publikācijas
Skatīt tulkojumu
RECOVER Ivabradine Clinical Trial Fails to Show Benefit in #LongCOVID POTS
Why is this?
👉 Could it be because study designed failed to account for different POTS subtypes?
👉Are patients' POTS symptoms caused by Microclots?
More info here: 👇
Why is this?
👉 Could it be because study designed failed to account for different POTS subtypes?
👉Are patients' POTS symptoms caused by Microclots?
More info here: 👇
Skatīt tulkojumu
RECOVER Ivabradine Clinical Trial Fails to Show Benefit in #LongCOVID POTS
Why is this?
👉 Could it be because study designed failed to account for different POTS subtypes?
👉Are patients' POTS symptoms caused by Microclots?
More info here: 👇
Why is this?
👉 Could it be because study designed failed to account for different POTS subtypes?
👉Are patients' POTS symptoms caused by Microclots?
More info here: 👇
Skatīt tulkojumu
Short-term metformin course proves ineffective for Long COVID symptoms in new study
A team of scientists from South Korea, led by Lim et al., recently conducted a randomized, double-blind study utilizing a placebo control. Their objective was to evaluate whether ursodeoxycholic acid (UDCA) or metformin could effectively manage symptoms associated with Long COVID.
Participants were assigned to one of three groups based on a 1:1:1 ratio for a duration of 14 days. During this period, subjects received either a double placebo, a daily intake of 900 mg of UDCA, or oral metformin that was uptitrated to a level of 1500 mg/d.
Upon conclusion of the trial, the findings indicated that neither therapeutic option offered any improvement when compared against the placebo.
The investigation into metformin was especially compelling due to prior evidence. Two earlier clinical trials had established that administering the drug during the acute phase of infection successfully lowered the odds of developing Long COVID. This discrepancy leads to the question: why is metformin effective as a preventative measure but unsuccessful as a treatment for established LC?
1/
A team of scientists from South Korea, led by Lim et al., recently conducted a randomized, double-blind study utilizing a placebo control. Their objective was to evaluate whether ursodeoxycholic acid (UDCA) or metformin could effectively manage symptoms associated with Long COVID.
Participants were assigned to one of three groups based on a 1:1:1 ratio for a duration of 14 days. During this period, subjects received either a double placebo, a daily intake of 900 mg of UDCA, or oral metformin that was uptitrated to a level of 1500 mg/d.
Upon conclusion of the trial, the findings indicated that neither therapeutic option offered any improvement when compared against the placebo.
The investigation into metformin was especially compelling due to prior evidence. Two earlier clinical trials had established that administering the drug during the acute phase of infection successfully lowered the odds of developing Long COVID. This discrepancy leads to the question: why is metformin effective as a preventative measure but unsuccessful as a treatment for established LC?
1/
Skatīt tulkojumu
Recent findings indicate that a two-week regimen of metformin does not alleviate symptoms associated with Long COVID.
A research team based in South Korea undertook a randomized, double-blind, and placebo-controlled clinical trial to assess whether ursodeoxycholic acid (UDCA) or metformin could serve as effective treatments for Long COVID.
The study divided participants into three distinct groups using a 1:1:1 ratio. Over a duration of 14 days, individuals were administered either a double placebo, UDCA at a dose of 900 mg once daily, or oral metformin uptitrated to 1500 mg/d.
The final analysis determined that neither pharmaceutical option offered any benefit when compared to the placebo.
Investigating metformin was considered a priority because two previous clinical trials had established that taking the drug during an acute infection reduced the risk of developing Long COVID.
This leads us to ask why metformin appears successful in preventing the condition but fails to treat established cases of LC.
1/
A research team based in South Korea undertook a randomized, double-blind, and placebo-controlled clinical trial to assess whether ursodeoxycholic acid (UDCA) or metformin could serve as effective treatments for Long COVID.
The study divided participants into three distinct groups using a 1:1:1 ratio. Over a duration of 14 days, individuals were administered either a double placebo, UDCA at a dose of 900 mg once daily, or oral metformin uptitrated to 1500 mg/d.
The final analysis determined that neither pharmaceutical option offered any benefit when compared to the placebo.
Investigating metformin was considered a priority because two previous clinical trials had established that taking the drug during an acute infection reduced the risk of developing Long COVID.
This leads us to ask why metformin appears successful in preventing the condition but fails to treat established cases of LC.
1/
Skatīt tulkojumu
Update regarding the Long COVID Labs Patient Grant Fund
We wish to inform the community that limited financial resources remain available through our Patient Grant Fund. These funds are designed to assist patients who require support to access necessary care. If financial constraints are preventing you from pursuing a specific treatment for Long COVID, our program aims to bridge that gap.
To apply, please request that your physician submit an application using the following URL:
https://t.co/RC1IFmOiSl
Our funding efforts are primarily concentrated on therapies that address root causes related to SARS-CoV-2 persistence, including immunomodulators, monoclonals, and antivirals.
One specific option we regard as potentially beneficial is the thymosin alpha 1 peptide. While this treatment has not yet been formally studied, our research indicates it may possess antiviral properties that could assist individuals in clearing SARS-CoV-2.
We encourage you to make contact today if you are interested in exploring thymosin alpha 1 or other anti-SARS-CoV-2 therapies. You may reach us by sending a direct message on this platform or by emailing support@longcovidlabs.org
We wish to inform the community that limited financial resources remain available through our Patient Grant Fund. These funds are designed to assist patients who require support to access necessary care. If financial constraints are preventing you from pursuing a specific treatment for Long COVID, our program aims to bridge that gap.
To apply, please request that your physician submit an application using the following URL:
https://t.co/RC1IFmOiSl
Our funding efforts are primarily concentrated on therapies that address root causes related to SARS-CoV-2 persistence, including immunomodulators, monoclonals, and antivirals.
One specific option we regard as potentially beneficial is the thymosin alpha 1 peptide. While this treatment has not yet been formally studied, our research indicates it may possess antiviral properties that could assist individuals in clearing SARS-CoV-2.
We encourage you to make contact today if you are interested in exploring thymosin alpha 1 or other anti-SARS-CoV-2 therapies. You may reach us by sending a direct message on this platform or by emailing support@longcovidlabs.org
Skatīt tulkojumu
Recent findings have illuminated a compelling link between gut imbalance, known as intestinal dysbiosis, and neurological manifestations in LC cases. The data is quite remarkable. 🦠🧠
For some time, observers have noted that certain patients with Long COVID experience significant recovery leaps when using therapies focused on the microbiome. This latest research offers a plausible scientific rationale for those observations.
A team of Canadian researchers has established that this condition is linked to a distinct microbiome pattern that encourages neuroinflammation. To reach this conclusion, the investigators first mapped the gut characteristics of patients suffering from neurological issues. Subsequently, they obtained stool samples from these individuals and introduced them into mice that were bred to be germ-free.
Following this transplantation, the animals began to suffer from compromised intestinal barriers and displayed symptoms of neuroinflammation.
To determine the cause, the scientists investigated the specific function of gut bacterial extracellular vesicles, known as GBEV. These elements serve as signaling molecules that bacteria in the digestive tract release to interact with peers and modulate their host environment.
Upon analyzing the blood of the mice after the transplant, the team discovered that these circulating GBEVs were the primary agents driving the observed biological alterations.
1/
For some time, observers have noted that certain patients with Long COVID experience significant recovery leaps when using therapies focused on the microbiome. This latest research offers a plausible scientific rationale for those observations.
A team of Canadian researchers has established that this condition is linked to a distinct microbiome pattern that encourages neuroinflammation. To reach this conclusion, the investigators first mapped the gut characteristics of patients suffering from neurological issues. Subsequently, they obtained stool samples from these individuals and introduced them into mice that were bred to be germ-free.
Following this transplantation, the animals began to suffer from compromised intestinal barriers and displayed symptoms of neuroinflammation.
To determine the cause, the scientists investigated the specific function of gut bacterial extracellular vesicles, known as GBEV. These elements serve as signaling molecules that bacteria in the digestive tract release to interact with peers and modulate their host environment.
Upon analyzing the blood of the mice after the transplant, the team discovered that these circulating GBEVs were the primary agents driving the observed biological alterations.
1/
Skatīt tulkojumu
New study shows relationship between intestinal dysbiosis and neurological symptoms in LC 🦠🧠
This is pretty impressive!
Over the years, we have seen some Long COVID patients report dramatic improvements with microbiome-based interventions. This study provides a possible explanation as to why.
Here, Canadian researchers demonstrated that Long COVID is associated with a microbiome signature that promotes neuroinflammation.
First, they identified the microbiome profile of LC patients with neurological symptoms.
They then recreated this microbiome profile and transplanted these specific gut microbiota into germ-free mice.
👉After receiving the transplants, the mice developed intestinal barrier disruption and neuroinflammatory symptoms.
Why did this happen?
Specifically, the researchers examined the role of gut bacterial extracellular vesicles (GBEV). These are signalling molecules released by gut bacteria in order to communicate with other and influence their host environment.
Researchers measured these GBEV's in the bloodstream of the mice, post-transplant - and found that the circulating GBEV's are responsible for many of the biological changes observed.
1/
This is pretty impressive!
Over the years, we have seen some Long COVID patients report dramatic improvements with microbiome-based interventions. This study provides a possible explanation as to why.
Here, Canadian researchers demonstrated that Long COVID is associated with a microbiome signature that promotes neuroinflammation.
First, they identified the microbiome profile of LC patients with neurological symptoms.
They then recreated this microbiome profile and transplanted these specific gut microbiota into germ-free mice.
👉After receiving the transplants, the mice developed intestinal barrier disruption and neuroinflammatory symptoms.
Why did this happen?
Specifically, the researchers examined the role of gut bacterial extracellular vesicles (GBEV). These are signalling molecules released by gut bacteria in order to communicate with other and influence their host environment.
Researchers measured these GBEV's in the bloodstream of the mice, post-transplant - and found that the circulating GBEV's are responsible for many of the biological changes observed.
1/
Nesen izdotais ziņojums no Džesona Geila, kas sagatavots Bloomberg, piedāvā nozīmīgu, lai arī satraucošu, perspektīvu par neiroloģiskajām sekām pēc vīrusa. Ir neparasti atrast galvenos ziņu avotus, kas 2026. gadā tik nopietni apspriež pandēmiju. Raksts izceļ stāvokli, ko sauc par Ondīnas lāstu, parādību, kad Long COVID pacienti ziņo, ka viņu smadzenes nespēj automātiski regulēt elpošanu, liekot viņiem elpot apzināti. Dr. Avi Nats Nacionālajos Veselības Institūtos atzīst šo problēmu kā neiroloģiskas bojājuma sekas.
Geils detalizē dažādas komplikācijas, īpaši traumas smadzeņu zonās, kas regulē elpošanu, balstoties uz intervijām ar Dr. Natu un Dr. Timu Henrihu, vadošo pētnieku UCSF. Neskatoties uz grūto lasīšanu, ir arī gaišā puse. Raksts norāda, ka Dr. Nata vadītais IVIG izmēģinājums, visticamāk, tiks pabeigts vēlāk šogad. Šis ārstēšanas veids piedāvā potenciālu ceļu uz priekšu, jo tas var palīdzēt mazināt simptomus, nomierinot pārmērīgi aktīvo imūnsistēmu. Lai arī ieskati ir satraucoši, ir lieliski redzēt, ka tēma tiek izskatīta ar atbilstošu nopietnību.
Geils detalizē dažādas komplikācijas, īpaši traumas smadzeņu zonās, kas regulē elpošanu, balstoties uz intervijām ar Dr. Natu un Dr. Timu Henrihu, vadošo pētnieku UCSF. Neskatoties uz grūto lasīšanu, ir arī gaišā puse. Raksts norāda, ka Dr. Nata vadītais IVIG izmēģinājums, visticamāk, tiks pabeigts vēlāk šogad. Šis ārstēšanas veids piedāvā potenciālu ceļu uz priekšu, jo tas var palīdzēt mazināt simptomus, nomierinot pārmērīgi aktīvo imūnsistēmu. Lai arī ieskati ir satraucoši, ir lieliski redzēt, ka tēma tiek izskatīta ar atbilstošu nopietnību.
Skatīt tulkojumu
Featured recently in @bmj_latest Neurology, a team of Australian researchers has developed a unique, non-invasive protocol designed to identify small-fiber neuropathy (SFN) in patients suffering from Long COVID. The authors observed that earlier studies using skin biopsies for diagnosis established a high prevalence of SFN, with one particular study citing a rate of 50%.
Since the biopsy process is invasive, this group aimed to assess more accessible testing options. They formulated a protocol utilizing non-invasive small fibre electrodiagnostic testing, a process where electrodes are applied to the skin to gauge nerve function.
The assessment focused on four key areas: sympathetic skin responses, the cutaneous silent period, quantitative thermal thresholds, and electrochemical skin conductance. These results were then compared against the detection rates of more conventional methods.
Out of the 9 patients included in the study, 3 were found to have SFN. While it is challenging to apply findings from a small cohort of 9 people to the general population, this ratio aligns somewhat with previous data suggesting a 50% diagnosis rate.
The team is encouraged by the outcome, noting that their method successfully detected demonstrable abnormalities in the subgroup of 3 patients. As they move forward, the researchers hope to refine this non-invasive protocol as a research tool, which could significantly improve accessibility for patients seeking diagnosis and treatment for SFN. 🙏
Since the biopsy process is invasive, this group aimed to assess more accessible testing options. They formulated a protocol utilizing non-invasive small fibre electrodiagnostic testing, a process where electrodes are applied to the skin to gauge nerve function.
The assessment focused on four key areas: sympathetic skin responses, the cutaneous silent period, quantitative thermal thresholds, and electrochemical skin conductance. These results were then compared against the detection rates of more conventional methods.
Out of the 9 patients included in the study, 3 were found to have SFN. While it is challenging to apply findings from a small cohort of 9 people to the general population, this ratio aligns somewhat with previous data suggesting a 50% diagnosis rate.
The team is encouraged by the outcome, noting that their method successfully detected demonstrable abnormalities in the subgroup of 3 patients. As they move forward, the researchers hope to refine this non-invasive protocol as a research tool, which could significantly improve accessibility for patients seeking diagnosis and treatment for SFN. 🙏
Ir ļoti iedrošinoši redzēt, ka Long COVID tiek izcelts daudzos lielos ziņu portālos šīs nedēļas laikā. Boston Globe nesen izcēla Samantas Crausman ceļojumu, smagas LC pacienta, kura pašlaik ir savos vēlīnajos 20. gados.
Viņas stāsts ir tāds, ko daudzi no mums atpazīst pārāk labi. Viņa paliek gultā un ir spiesta būtiski ierobežot savu fiziskās un kognitīvās enerģijas izmantošanu. Viņas radinieki veic ārkārtējus pasākumus, lai pasargātu viņu no reinfekcijas, līdz tādai pakāpei, ka stāsta fotogrāfam tika atļauts fotografēt tikai no ārpuses.
Saraksts noslēdzas ar ieskatiem no viņas tēva, Roba Crausmana, kurš ir ārsts. Viņš salīdzina to ar savu laiku kā praktikants tumšajos AIDS epidēmijas sākuma posmos. Viņš dalās ar to, ka draugs, kuram tolaik tika diagnosticēta HIV, tika gaidīts, ka mirs, tomēr šis draugs nodzīvoja laimīgu dzīvi un joprojām šodien dara brīnišķīgas lietas.
Viņas stāsts ir tāds, ko daudzi no mums atpazīst pārāk labi. Viņa paliek gultā un ir spiesta būtiski ierobežot savu fiziskās un kognitīvās enerģijas izmantošanu. Viņas radinieki veic ārkārtējus pasākumus, lai pasargātu viņu no reinfekcijas, līdz tādai pakāpei, ka stāsta fotogrāfam tika atļauts fotografēt tikai no ārpuses.
Saraksts noslēdzas ar ieskatiem no viņas tēva, Roba Crausmana, kurš ir ārsts. Viņš salīdzina to ar savu laiku kā praktikants tumšajos AIDS epidēmijas sākuma posmos. Viņš dalās ar to, ka draugs, kuram tolaik tika diagnosticēta HIV, tika gaidīts, ka mirs, tomēr šis draugs nodzīvoja laimīgu dzīvi un joprojām šodien dara brīnišķīgas lietas.
Skatīt tulkojumu
In a moving piece for @guardian, Savannah Brooks writes, "Long Covid is still here. I know - my life came to a stop because of it." Her story offers a significant look at the personal toll of Long COVID. 💔
It leads one to wonder about the volume of individuals globally facing similar struggles, regardless of whether they identify the virus as the cause.
In the article, Brooks cites @mtosterholm, an expert in infectious diseases, who inquires:
“How much of [long Covid] has actually disappeared due to recovery? How much of it has disappeared because people just stopped talking about it, tried to move on with their lives?
And then how many don’t even recognize what they have? How many people are living a compromised life, but they don’t recognize why?”
1/
It leads one to wonder about the volume of individuals globally facing similar struggles, regardless of whether they identify the virus as the cause.
In the article, Brooks cites @mtosterholm, an expert in infectious diseases, who inquires:
“How much of [long Covid] has actually disappeared due to recovery? How much of it has disappeared because people just stopped talking about it, tried to move on with their lives?
And then how many don’t even recognize what they have? How many people are living a compromised life, but they don’t recognize why?”
1/
Nesenā diskusijā, kas publicēta @guardian, @mtosterholm pēta svarīgus jautājumus par ilgā Covid redzamību. Viņš apsver, vai nosacījums patiešām izzūd pacientu atveseļošanās dēļ, vai arī šķiet, ka tā ir, jo sabiedrība ir pārtraukusi to apspriest, cenšoties virzīties uz priekšu. Turklāt viņš norāda, ka daudzi cilvēki var pat nepareizi identificēt savus simptomus, radot situāciju, kurā indivīdi pārvietojas apdraudētā eksistencē, nesaprotot patieso iemeslu savām grūtībām.
1/
1/
Kāpēc Long COVID smadzeņu migla šķiet ietekmē vairāk pacientu ASV? (Ieteikums: tas nav tā, kā šķiet!) 🧠
Nesenā Northwestern University pētījumā tika aptaujāti 3,100 Long COVID pacienti no visas pasaules. 🌍
Viņi intervēja pacientus no:
-Čikāga, ASV
-Medellín, Kolumbija
-Lagos, Nigērija
-Džajapura, Indija
Pārsteidzoši, viņi atklāja, ka pacienti ASV ziņoja par simptomiem, piemēram, smadzeņu migla un garīgās veselības ietekme, daudz augstākā līmenī nekā pacienti citās pilsētās.
86% no nehospitalizētajiem pacientiem ASV ziņoja par smadzeņu miglu. Salīdzinājumam, smadzeņu miglu ziņoja:
-63% no pacientiem Nigērijā
-62% no Kolumbijas
-un tikai 15% no Indijas.
Runājot par trauksmi vai depresiju, atšķirība bija vēl skaidrāka:
Gandrīz 75% no nehospitalizētajiem pacientiem ASV ziņoja par depresiju vai trauksmi.
Salīdzinājumā, šos simptomus ziņoja:
-40% no Kolumbijas pacientiem
-Mazāk nekā 20% no Nigērijas un Indijas pacientiem
Pētnieki uzskata, ka šīs atšķirības nav bioloģiskas. Drīzāk viņi uzskata, ka kultūras atšķirības ietekmē to, kuri ir gatavi ērti ziņot par garīgās veselības simptomiem pētniekiem.
ASV, kamēr lietas ir tālu no ideālām, ir lielāka pieņemšana attiecībā uz garīgo veselību. Salīdzinājumā, pacienti citās pasaules daļās ir vairāk pakļauti stigmai, kas nozīmē, ka viņi ir mazāk gatavi ērti atklāt garīgās veselības simptomus pētniekiem.
Šie kultūras nianses ir ļoti svarīgas ārstiem, pētniekiem un organizācijām, lai tās atcerētos.
Mēs zinām, ka visā pasaulē ir miljoniem Long COVID pacientu, kuriem nepieciešami pareizi diagnostikas un ārstēšana - un, iespējams, ir ievērojami pacientu skaits, kuri nav ērti runāt par visiem simptomiem, ko viņi piedzīvo.
Mēs varam palīdzēt, turpinot paaugstināt apziņu par Long COVID, lai ārsti visā pasaulē būtu informēti par šiem simptomiem un varētu pievērst uzmanību pacientiem, kuriem nepieciešama palīdzība.
Šādi dokumenti kā šis ir ļoti svarīgi, lai paaugstinātu apziņu par problēmas apmēru. Paldies Jimenez et al. par šo svarīgo darbu!
Nesenā Northwestern University pētījumā tika aptaujāti 3,100 Long COVID pacienti no visas pasaules. 🌍
Viņi intervēja pacientus no:
-Čikāga, ASV
-Medellín, Kolumbija
-Lagos, Nigērija
-Džajapura, Indija
Pārsteidzoši, viņi atklāja, ka pacienti ASV ziņoja par simptomiem, piemēram, smadzeņu migla un garīgās veselības ietekme, daudz augstākā līmenī nekā pacienti citās pilsētās.
86% no nehospitalizētajiem pacientiem ASV ziņoja par smadzeņu miglu. Salīdzinājumam, smadzeņu miglu ziņoja:
-63% no pacientiem Nigērijā
-62% no Kolumbijas
-un tikai 15% no Indijas.
Runājot par trauksmi vai depresiju, atšķirība bija vēl skaidrāka:
Gandrīz 75% no nehospitalizētajiem pacientiem ASV ziņoja par depresiju vai trauksmi.
Salīdzinājumā, šos simptomus ziņoja:
-40% no Kolumbijas pacientiem
-Mazāk nekā 20% no Nigērijas un Indijas pacientiem
Pētnieki uzskata, ka šīs atšķirības nav bioloģiskas. Drīzāk viņi uzskata, ka kultūras atšķirības ietekmē to, kuri ir gatavi ērti ziņot par garīgās veselības simptomiem pētniekiem.
ASV, kamēr lietas ir tālu no ideālām, ir lielāka pieņemšana attiecībā uz garīgo veselību. Salīdzinājumā, pacienti citās pasaules daļās ir vairāk pakļauti stigmai, kas nozīmē, ka viņi ir mazāk gatavi ērti atklāt garīgās veselības simptomus pētniekiem.
Šie kultūras nianses ir ļoti svarīgas ārstiem, pētniekiem un organizācijām, lai tās atcerētos.
Mēs zinām, ka visā pasaulē ir miljoniem Long COVID pacientu, kuriem nepieciešami pareizi diagnostikas un ārstēšana - un, iespējams, ir ievērojami pacientu skaits, kuri nav ērti runāt par visiem simptomiem, ko viņi piedzīvo.
Mēs varam palīdzēt, turpinot paaugstināt apziņu par Long COVID, lai ārsti visā pasaulē būtu informēti par šiem simptomiem un varētu pievērst uzmanību pacientiem, kuriem nepieciešama palīdzība.
Šādi dokumenti kā šis ir ļoti svarīgi, lai paaugstinātu apziņu par problēmas apmēru. Paldies Jimenez et al. par šo svarīgo darbu!
Skatīt tulkojumu
Here is a fantastic article highlighting the University of California San Francisco. It explores how the research team is applying decades of knowledge gained from HIV studies to the battle against Long COVID. UCSF: Solving Long COVID: How Decades of HIV Research Paved the Way 🙏 👇
Recent findings indicate that identifying enduring lung injury following a COVID-19 infection could be achieved through a straightforward blood screening. 🩸
Investigations conducted in the UK revealed that individuals suffering from lasting lung irregularities months after being hospitalized showed increased concentrations of two specific biological markers. 🧬
The first marker, MMP-7, plays a role in tissue decomposition as the body strives to repair and restructure itself. The second, KL-6, signals inflammation or harm within the lungs, with higher counts typically observed in those diagnosed with different forms of interstitial lung disease.
When these indicators remain high, it suggests continuous damage to the epithelium, the fragile outer lining of our respiratory organs. 🫁
Discovery of these patterns offers vital insight into the biological processes driving the respiratory symptoms some individuals continue to face following acute Covid-19, and may offer explanations regarding Long COVID cases as well. 🔎
Gaining a clearer grasp of these mechanisms brings us closer to developing effective therapies! 🙌
1/
Investigations conducted in the UK revealed that individuals suffering from lasting lung irregularities months after being hospitalized showed increased concentrations of two specific biological markers. 🧬
The first marker, MMP-7, plays a role in tissue decomposition as the body strives to repair and restructure itself. The second, KL-6, signals inflammation or harm within the lungs, with higher counts typically observed in those diagnosed with different forms of interstitial lung disease.
When these indicators remain high, it suggests continuous damage to the epithelium, the fragile outer lining of our respiratory organs. 🫁
Discovery of these patterns offers vital insight into the biological processes driving the respiratory symptoms some individuals continue to face following acute Covid-19, and may offer explanations regarding Long COVID cases as well. 🔎
Gaining a clearer grasp of these mechanisms brings us closer to developing effective therapies! 🙌
1/
@BBC pašlaik demonstrē Rosetta Stone pētījumu par MECFS un Long COVID, ko finansējusi @MEAssociation ar 1,1 miljonu mārciņu. 🙏👇
1/
1/
Veidojot virsrakstus Long COVID jomā, UPenn pētnieks Yong Chen, PhD, nesen tika godināts ar Klīniskās pētniecības forumu balvām. Šī atzinība tika piešķirta viņa darbam ar nosaukumu Long COVID saistīts ar SARS-CoV-2 reinfekciju starp bērniem un pusaudžiem Omikrona ēras laikā (RECOVER-EHR).
Attiecībā uz šī gada saņēmēju izvēli, Klīniskās pētniecības forums atzīmēja, ka šie 10 balvu ieguvušie pētījumi piemēro nozīmīgus sasniegumus, kas ir rezultāts valsts ieguldījumam pētniecībā, lai uzlabotu tās pilsoņu veselību un labklājību. Patiesi aizraujoši ir redzēt, ka darbs par Long COVID tiek atzīts par tā ievērojamo ietekmi.
Specifiski, šī pētījuma atziņas apstrīd bieži sastopamo maldīgu uzskatu, ka reinfekcijas, iespējams, ir labdabīgas vai vieglākas. Gluži pretēji, pētījums liecina, ka bērni un pusaudži saskaras ar ievērojami augstāku risku dažādiem PASC iznākumiem pēc reinfekcijas ar SARS-CoV-2.
1/
Attiecībā uz šī gada saņēmēju izvēli, Klīniskās pētniecības forums atzīmēja, ka šie 10 balvu ieguvušie pētījumi piemēro nozīmīgus sasniegumus, kas ir rezultāts valsts ieguldījumam pētniecībā, lai uzlabotu tās pilsoņu veselību un labklājību. Patiesi aizraujoši ir redzēt, ka darbs par Long COVID tiek atzīts par tā ievērojamo ietekmi.
Specifiski, šī pētījuma atziņas apstrīd bieži sastopamo maldīgu uzskatu, ka reinfekcijas, iespējams, ir labdabīgas vai vieglākas. Gluži pretēji, pētījums liecina, ka bērni un pusaudži saskaras ar ievērojami augstāku risku dažādiem PASC iznākumiem pēc reinfekcijas ar SARS-CoV-2.
1/
COVID-19 terapeitisko līdzekļu ainavā parādās ievērojams progress. Traws Pharma pašlaik izstrādā Ratutrelvir, jaunu anti-SARS-CoV-2 antivīrusu, kas paredzēts kā potenciāls aizvietotājs Paxlovid.
Organizācija ir veiksmīgi pabeigusi 2. fāzes klīniskā pētījuma reģistrāciju, un starpposma dati liecina, ka ārstēšana sniedz labumu. Šis att developments ir īpaši iepriecinošs pacientiem, kuriem ir grūtības panesot Paxlovid. Atšķirībā no sava konkurenta, Ratutrelvir ir izstrādāts bez ritonavira, tādējādi izvairoties no drošības problēmām un blakusparādībām, kas bieži ir saistītas ar šo savienojumu.
Saite nākamajā (1/2)
Organizācija ir veiksmīgi pabeigusi 2. fāzes klīniskā pētījuma reģistrāciju, un starpposma dati liecina, ka ārstēšana sniedz labumu. Šis att developments ir īpaši iepriecinošs pacientiem, kuriem ir grūtības panesot Paxlovid. Atšķirībā no sava konkurenta, Ratutrelvir ir izstrādāts bez ritonavira, tādējādi izvairoties no drošības problēmām un blakusparādībām, kas bieži ir saistītas ar šo savienojumu.
Saite nākamajā (1/2)
Austrālija piešķir 120 miljonus AUD Medicīnas pētījumu nākotnes fondam (MRFF), iekļaujot specifiski Long COVID!
Tas ir ārkārtīgi pozitīvs jaunums! 🙌🙌🙌
Austrālijas valdība oficiāli paziņojusi par finansējuma apņemšanos 120,1M AUD apmērā caur Medicīnas pētījumu nākotnes fondu (MRFF). Šis ieguldījums ir paredzēts, lai atbalstītu 60 veselības un medicīnas pētījumu projektus, kas fokusējas uz slimību profilakses, diagnosticēšanas, ārstēšanas un aprūpes uzlabošanu.
Būtiski, ka 13 no šiem projektiem ir veltīti tieši COVID-19 pēcpadomju sekām. Šie iniciatīvas pētīs pamata cēloņus, izstrādās labākas diagnostikas, uzlabos simptomu pārvaldību un pētīs mērķtiecīgas ārstēšanas.
Papildus COVID saistītajiem pētījumiem finansējums atvieglos 27 jaunu klīnisko izmēģinājumu veikšanu, lai pārbaudītu ārstēšanas metodes retām vēža formām un retām slimībām, kā arī 12 elpošanas pētījumu projektus, kas vērsti uz hronisku elpošanas slimību noteikšanas un aprūpes uzlabošanu.
Turklāt iniciatīva piešķir resursus 8 projektiem, kas paredzēti, lai optimizētu, kā pacientu dati tiek izmantoti veselības tehnoloģiju novērtēšanā. Tas nodrošina, ka pacientu ieskati efektīvi ietekmē veselības sistēmas lēmumus un aprūpes nodrošināšanu.
Mēs vienmēr esam pateicīgi, redzot valdības, kas COVID un Long COVID uztver ar nepieciešamo nopietnību. Lai arī pētījumi joprojām atpaliek no tā, kur tiem vajadzētu būt, uzkrātie zinātniskie pierādījumi skaidri parāda, ka tas ir krīze, kas prasa steidzamu uzmanību.
Ir ļoti iedvesmojoši redzēt, ka Austrālija izveido šo fondu—mēs gaidām, lai redzētu, ko šie projekti atklās!
1/
Tas ir ārkārtīgi pozitīvs jaunums! 🙌🙌🙌
Austrālijas valdība oficiāli paziņojusi par finansējuma apņemšanos 120,1M AUD apmērā caur Medicīnas pētījumu nākotnes fondu (MRFF). Šis ieguldījums ir paredzēts, lai atbalstītu 60 veselības un medicīnas pētījumu projektus, kas fokusējas uz slimību profilakses, diagnosticēšanas, ārstēšanas un aprūpes uzlabošanu.
Būtiski, ka 13 no šiem projektiem ir veltīti tieši COVID-19 pēcpadomju sekām. Šie iniciatīvas pētīs pamata cēloņus, izstrādās labākas diagnostikas, uzlabos simptomu pārvaldību un pētīs mērķtiecīgas ārstēšanas.
Papildus COVID saistītajiem pētījumiem finansējums atvieglos 27 jaunu klīnisko izmēģinājumu veikšanu, lai pārbaudītu ārstēšanas metodes retām vēža formām un retām slimībām, kā arī 12 elpošanas pētījumu projektus, kas vērsti uz hronisku elpošanas slimību noteikšanas un aprūpes uzlabošanu.
Turklāt iniciatīva piešķir resursus 8 projektiem, kas paredzēti, lai optimizētu, kā pacientu dati tiek izmantoti veselības tehnoloģiju novērtēšanā. Tas nodrošina, ka pacientu ieskati efektīvi ietekmē veselības sistēmas lēmumus un aprūpes nodrošināšanu.
Mēs vienmēr esam pateicīgi, redzot valdības, kas COVID un Long COVID uztver ar nepieciešamo nopietnību. Lai arī pētījumi joprojām atpaliek no tā, kur tiem vajadzētu būt, uzkrātie zinātniskie pierādījumi skaidri parāda, ka tas ir krīze, kas prasa steidzamu uzmanību.
Ir ļoti iedvesmojoši redzēt, ka Austrālija izveido šo fondu—mēs gaidām, lai redzētu, ko šie projekti atklās!
1/
Jauni pētījumi par neiroloģisko Ilgo COVID atveseļošanos 🧠
Nesenā pētījumā, kas publicēts BMC Neurology, tika uzraudzīti cilvēki, kuri dzīvo ar neiroloģisko Ilgo COVID, izmantojot mobilo lietotni, lai izsekotu simptomus un kopējo atveseļošanos 3 mēnešus — aptuveni gadu pēc viņu sākotnējās COVID infekcijas.
Ko atklāja pētījums?
👉 Aptuveni 4 no 10 cilvēkiem ziņoja par pakāpenisku uzlabošanos laika gaitā.
👉 Atveseļošanās bieži bija ne-lineāra — uzvaras un zaudējumi bija izplatīti, pat starp tiem, kas uzlaboja.
👉 Noteiktas grupas, tostarp sievietes un cilvēki ar pastāvīgu ožas vai garšas zudumu, bija mazāk ieinteresēti ziņot par uzlabošanos pētījuma laikā.
👉 Tie, kas uzlaboja, rādīja tendences uz labāku domāšanas ātrumu un uzlabotu miegu.
👉 Dalībnieki uzskatīja, ka simptomu izsekošanas lietotne ir viegli lietojama un noderīga, pierādot, ka digitāli rīki var atbalstīt Ilgo COVID aprūpi un pētījumus.
🔍 Kāpēc tas ir svarīgi:
Šis pētījums izceļ, cik mainīga un individualizēta var būt neiroloģiskā Ilgā COVID atveseļošanās, un kāpēc turpināta simptomu izsekošana un pacientu ziņotās pieredzes ir būtiskas, lai saprastu — un uzlabotu — aprūpi.
📄 Izlasiet pilnu brīvpieejas rakstu: 👇
Nesenā pētījumā, kas publicēts BMC Neurology, tika uzraudzīti cilvēki, kuri dzīvo ar neiroloģisko Ilgo COVID, izmantojot mobilo lietotni, lai izsekotu simptomus un kopējo atveseļošanos 3 mēnešus — aptuveni gadu pēc viņu sākotnējās COVID infekcijas.
Ko atklāja pētījums?
👉 Aptuveni 4 no 10 cilvēkiem ziņoja par pakāpenisku uzlabošanos laika gaitā.
👉 Atveseļošanās bieži bija ne-lineāra — uzvaras un zaudējumi bija izplatīti, pat starp tiem, kas uzlaboja.
👉 Noteiktas grupas, tostarp sievietes un cilvēki ar pastāvīgu ožas vai garšas zudumu, bija mazāk ieinteresēti ziņot par uzlabošanos pētījuma laikā.
👉 Tie, kas uzlaboja, rādīja tendences uz labāku domāšanas ātrumu un uzlabotu miegu.
👉 Dalībnieki uzskatīja, ka simptomu izsekošanas lietotne ir viegli lietojama un noderīga, pierādot, ka digitāli rīki var atbalstīt Ilgo COVID aprūpi un pētījumus.
🔍 Kāpēc tas ir svarīgi:
Šis pētījums izceļ, cik mainīga un individualizēta var būt neiroloģiskā Ilgā COVID atveseļošanās, un kāpēc turpināta simptomu izsekošana un pacientu ziņotās pieredzes ir būtiskas, lai saprastu — un uzlabotu — aprūpi.
📄 Izlasiet pilnu brīvpieejas rakstu: 👇
Pieraksties, lai skatītu citu saturu