飞不了的企鹅
986 Publikācijas
飞不了的企鹅
啥也不会纯属打混
61 Seko
195 Sekotāji
1.1K+ Patika
Publikācijas
Visi
Cenu piedāvājumi
Skatīt tulkojumu
国际足联世界杯简称世界杯，是全球规格最高、影响力最大的男子足球国家队赛事，每四年举办一届，1930年在乌拉圭举办首届比赛，大力神杯是赛事最高荣誉奖杯。
各大洲球队通过激烈预选赛角逐正赛名额，绿茵场上，球员们凭借速度、技巧与团队配合奋力比拼，既有精妙传射、绝杀破门的高光时刻，也有逆风翻盘的热血对决。世界杯打破地域与语言壁垒，吸引数十亿观众观赛，早已不只是体育竞技，更是全球球迷的狂欢盛宴，承载着无数人的青春记忆与足球梦想。#binancepickandwin
各大洲球队通过激烈预选赛角逐正赛名额，绿茵场上，球员们凭借速度、技巧与团队配合奋力比拼，既有精妙传射、绝杀破门的高光时刻，也有逆风翻盘的热血对决。世界杯打破地域与语言壁垒，吸引数十亿观众观赛，早已不只是体育竞技，更是全球球迷的狂欢盛宴，承载着无数人的青春记忆与足球梦想。#binancepickandwin
Skatīt tulkojumu
老天爷管管他们吧
Skatīt tulkojumu
为什么不让我参加嘴撸
Skatīt tulkojumu
西班牙以无锻炼价值为由，取消了和中国男足的比赛……
Skatīt tulkojumu
币安 Alpha 新空投将于 5 月 14 日 16:00上新
可能是AORA 代币，但得官方确认
可能是AORA 代币，但得官方确认
Skatīt tulkojumu
生不生
Skatīt tulkojumu
老美不行了
Skatīt tulkojumu
220分数，我这些刚做完booster扣了15分的人哭了
Skatīt tulkojumu
这手表还能丢了？
Skatīt tulkojumu
癌呀！没逝吧？
Skatīt tulkojumu
今天再不来空投五一都难过了
Skatīt tulkojumu
如果Pixels最后成功了，Web3可能会重新定义工作和娱乐的边界。
以前很多人觉得，游戏就是逃离现实，工作才是现实。可Pixels这类东西出来后，边界开始越来越模糊了。
你一边种地，一边刷资源，一边和别人交易，看起来像在玩，实际上已经在产生价值。更离谱的是，这种价值不是口头上的“陪伴感”，而是真能进入链上流通的资产。有人凌晨定闹钟收菜，有人研究最优路线，有人天天盯着材料价格波动，那状态已经不像玩家，更像一个轻量化链上打工人。可偏偏他们又不会觉得自己在上班，因为整个过程被包装得很轻松，很像娱乐。
Pixels最聪明的地方，就是它没有硬逼你劳动。它只是不断给你反馈。你做一次动作，它给你奖励。你优化一次路径，它给你更高效率。慢慢地，人会自己开始卷自己。很多人嘴上说只是随便玩玩，结果每天上线时间比工作软件还稳定。说实话，这才是最可怕的。因为传统工作最大的痛苦，是你知道自己在被消耗，而Pixels把这种消耗做成了成就感。人在里面不会先感觉累，而是先感觉“今天效率还能再高一点”。
但问题也在这里。Pixels越成功，越说明未来很多Web3产品可能都不会再强调“玩”，而是强调一种介于娱乐和生产之间的新状态。你以为自己在放松，其实系统正在记录你的习惯、时间、操作路径，甚至情绪节奏。以前互联网抢的是注意力，现在Pixels这种模式开始抢人的行为本身。你的在线时间、社交关系、重复动作，都开始变成可计算资产。
小企鹅觉得，这事有点厉害，但也有点危险。厉害的是，它真的把虚拟世界的生产力做出来了。危险的是，人可能会越来越难分清，自己到底是在娱乐，还是已经进入另一种更柔软的工作系统。$PIXEL #pixel @pixels
以前很多人觉得，游戏就是逃离现实，工作才是现实。可Pixels这类东西出来后，边界开始越来越模糊了。
你一边种地，一边刷资源，一边和别人交易，看起来像在玩，实际上已经在产生价值。更离谱的是，这种价值不是口头上的“陪伴感”，而是真能进入链上流通的资产。有人凌晨定闹钟收菜，有人研究最优路线，有人天天盯着材料价格波动，那状态已经不像玩家，更像一个轻量化链上打工人。可偏偏他们又不会觉得自己在上班，因为整个过程被包装得很轻松，很像娱乐。
Pixels最聪明的地方，就是它没有硬逼你劳动。它只是不断给你反馈。你做一次动作，它给你奖励。你优化一次路径，它给你更高效率。慢慢地，人会自己开始卷自己。很多人嘴上说只是随便玩玩，结果每天上线时间比工作软件还稳定。说实话，这才是最可怕的。因为传统工作最大的痛苦，是你知道自己在被消耗，而Pixels把这种消耗做成了成就感。人在里面不会先感觉累，而是先感觉“今天效率还能再高一点”。
但问题也在这里。Pixels越成功，越说明未来很多Web3产品可能都不会再强调“玩”，而是强调一种介于娱乐和生产之间的新状态。你以为自己在放松，其实系统正在记录你的习惯、时间、操作路径，甚至情绪节奏。以前互联网抢的是注意力，现在Pixels这种模式开始抢人的行为本身。你的在线时间、社交关系、重复动作，都开始变成可计算资产。
小企鹅觉得，这事有点厉害，但也有点危险。厉害的是，它真的把虚拟世界的生产力做出来了。危险的是，人可能会越来越难分清，自己到底是在娱乐，还是已经进入另一种更柔软的工作系统。$PIXEL #pixel @pixels
Skatīt tulkojumu
Pixels其实在训练一批“链上打工人”，而不是玩家
你在里面不是玩，是在被校准效率，
一开始很多人把Pixels当成轻松种田，但玩久了会发现味道不对。你不是在放松，而是在逐渐进入一种稳定、可重复、可优化的节奏里。每一步操作都有更优路径，每一段时间都有更高产出解法。说白了，它不是在给你“乐趣”，而是在给你一套可以不断精进的效率模型。你以为你在玩，其实你在被一点点训练成更高效的执行者。
有意思的是，这套系统做得很克制。它没有强推任务，没有逼你上线打卡，但你会自己回来。为什么？因为路径是连续的，优化是有反馈的。你今天做得比昨天更顺一点，资源多一点，这种细微差距会被放大成一种成就感。慢慢地，你开始自发对齐系统节奏，甚至会主动找最优解。这一套如果放在传统游戏里，很容易被骂成“肝”，但在Pixels里，反而变成了一种温和的正循环。
再往深一点看，它其实在培养一种很特别的链上角色：不情绪化、执行稳定、对收益敏感，同时又习惯长期重复行为的人。这种人一旦形成规模，对整个生态是极有价值的。因为链上最缺的，从来不是投机者，而是持续“动”的人。Pixels把这种人一点点筛出来、留下来，这件事本身是很聪明的。
但问题也在这。你如果回头看，会有点不适——你到底是在享受过程，还是在不断逼近更高效率？当所有行为都被优化，你还能不能“随便玩一下”？那种没有目标、没有最优解的状态，反而变得很难。系统没有强迫你，但它确实在塑造你,
所以它厉害的地方不只是设计了一套好玩的机制，而是把人慢慢带进一种自我驱动的效率循环里。只是这个循环，到底是自由选择，还是另一种更高级的约束，就看你怎么看了。$PIXEL #pixel @pixels
你在里面不是玩，是在被校准效率，
一开始很多人把Pixels当成轻松种田，但玩久了会发现味道不对。你不是在放松，而是在逐渐进入一种稳定、可重复、可优化的节奏里。每一步操作都有更优路径，每一段时间都有更高产出解法。说白了，它不是在给你“乐趣”，而是在给你一套可以不断精进的效率模型。你以为你在玩，其实你在被一点点训练成更高效的执行者。
有意思的是，这套系统做得很克制。它没有强推任务，没有逼你上线打卡，但你会自己回来。为什么？因为路径是连续的，优化是有反馈的。你今天做得比昨天更顺一点，资源多一点，这种细微差距会被放大成一种成就感。慢慢地，你开始自发对齐系统节奏，甚至会主动找最优解。这一套如果放在传统游戏里，很容易被骂成“肝”，但在Pixels里，反而变成了一种温和的正循环。
再往深一点看，它其实在培养一种很特别的链上角色：不情绪化、执行稳定、对收益敏感，同时又习惯长期重复行为的人。这种人一旦形成规模，对整个生态是极有价值的。因为链上最缺的，从来不是投机者，而是持续“动”的人。Pixels把这种人一点点筛出来、留下来，这件事本身是很聪明的。
但问题也在这。你如果回头看，会有点不适——你到底是在享受过程，还是在不断逼近更高效率？当所有行为都被优化，你还能不能“随便玩一下”？那种没有目标、没有最优解的状态，反而变得很难。系统没有强迫你，但它确实在塑造你,
所以它厉害的地方不只是设计了一套好玩的机制，而是把人慢慢带进一种自我驱动的效率循环里。只是这个循环，到底是自由选择，还是另一种更高级的约束，就看你怎么看了。$PIXEL #pixel @pixels
Pixels ir veids, kā tūkstošiem izstrādātāju kļūst par tā kredīta garantu.
Ja tu Pixels uzskati tikai par spēli, tu pilnībā palaidīsi garām tās smagāko slāni, ko tā patiesībā dara,
tā pārvērš "izstrādātājus" par sava kredīta pastiprinātājiem, un tas nav balstīts uz subsīdijām, bet gan uz interfeisu, aktīviem un uzvedību, ko tā atver, dodot citiem iemeslus aktīvi iesaistīties. Tiklīdz tu pieslēdzies, tu faktiski izmanto savu produktu, lai to atbalstītu. Šis atbalsts nav tikai vārdisks, tas ir koda līmeņa saistība, attiecības, kuras ir grūti ātri pārtraukt, kad tās jau ir uzsāktas.
Vēl svarīgāk ir tas, ka tā nevelk izstrādātājus, bet gan sniedz viņiem gatavu plūsmu un uzvedības ķēdi. Tev nav jāuzsāk no nulles, tiklīdz tu pieslēdzies, tu vari tieši gūt labumu no jau esošās lietotāju uzvedības. Tas ir ļoti pievilcīgi jebkurai komandai, jo tu izvairies no visgrūtākā soļa, un kad tavi rīki, funkcijas vai pat mazie spraudņi sāk darboties ap Pixels, tu patiesībā jau neapzināti nostiprini visu ekosistēmu. Ja tu paskatīsies dziļāk, tu atradīsi, ka tā ir sadalījusi "kredītu" ļoti sīki, tas nav tikai viens oficiāls centrs, kas to nodrošina, bet tas ir izkliedēts starp neskaitāmiem izstrādātājiem, rīkiem un paplašinājumiem. Katrs jauns pieslēgums palielina šī sistēmas ārējās atkarības slāni un padara to grūtāk apstrīdamu. Šāda struktūra ir ļoti vieda, jo tā rada uzticību nevis no reklāmas, bet no paša lietošanas, no daudzām reālām lietām, kas darbojas. Šāda kredīta stabilitāte ir stiprāka nekā jebkurā baltajā grāmatā.
Bet šeit ir problēma - tiklīdz kredīts tiek balstīts uz tik daudziem ārējiem izstrādātājiem, tas ir nedaudz "aizdodams". Kamēr stimuli ir klāt, plūsma ir stabila, viss ir kārtībā, bet, ja ienākumi samazinās vai uzmanība pārvietojas,
vai šie izstrādātāji paliks? Tas ir ļoti reāls jautājums. Ja kādu dienu pieslēgumi sāk samazināties, pat ja kāds izstāsies, šī šķietami stiprā kredīta struktūra var sākt vājināties ātrāk, nekā tu domā. Šī atkarība no ārējiem resursiem ir gan tās spēks, gan visnestabilākā vieta. @Pixels $PIXEL #pixel
Ja tu Pixels uzskati tikai par spēli, tu pilnībā palaidīsi garām tās smagāko slāni, ko tā patiesībā dara,
tā pārvērš "izstrādātājus" par sava kredīta pastiprinātājiem, un tas nav balstīts uz subsīdijām, bet gan uz interfeisu, aktīviem un uzvedību, ko tā atver, dodot citiem iemeslus aktīvi iesaistīties. Tiklīdz tu pieslēdzies, tu faktiski izmanto savu produktu, lai to atbalstītu. Šis atbalsts nav tikai vārdisks, tas ir koda līmeņa saistība, attiecības, kuras ir grūti ātri pārtraukt, kad tās jau ir uzsāktas.
Vēl svarīgāk ir tas, ka tā nevelk izstrādātājus, bet gan sniedz viņiem gatavu plūsmu un uzvedības ķēdi. Tev nav jāuzsāk no nulles, tiklīdz tu pieslēdzies, tu vari tieši gūt labumu no jau esošās lietotāju uzvedības. Tas ir ļoti pievilcīgi jebkurai komandai, jo tu izvairies no visgrūtākā soļa, un kad tavi rīki, funkcijas vai pat mazie spraudņi sāk darboties ap Pixels, tu patiesībā jau neapzināti nostiprini visu ekosistēmu. Ja tu paskatīsies dziļāk, tu atradīsi, ka tā ir sadalījusi "kredītu" ļoti sīki, tas nav tikai viens oficiāls centrs, kas to nodrošina, bet tas ir izkliedēts starp neskaitāmiem izstrādātājiem, rīkiem un paplašinājumiem. Katrs jauns pieslēgums palielina šī sistēmas ārējās atkarības slāni un padara to grūtāk apstrīdamu. Šāda struktūra ir ļoti vieda, jo tā rada uzticību nevis no reklāmas, bet no paša lietošanas, no daudzām reālām lietām, kas darbojas. Šāda kredīta stabilitāte ir stiprāka nekā jebkurā baltajā grāmatā.
Bet šeit ir problēma - tiklīdz kredīts tiek balstīts uz tik daudziem ārējiem izstrādātājiem, tas ir nedaudz "aizdodams". Kamēr stimuli ir klāt, plūsma ir stabila, viss ir kārtībā, bet, ja ienākumi samazinās vai uzmanība pārvietojas,
vai šie izstrādātāji paliks? Tas ir ļoti reāls jautājums. Ja kādu dienu pieslēgumi sāk samazināties, pat ja kāds izstāsies, šī šķietami stiprā kredīta struktūra var sākt vājināties ātrāk, nekā tu domā. Šī atkarība no ārējiem resursiem ir gan tās spēks, gan visnestabilākā vieta. @Pixels $PIXEL #pixel
Ronin acīmredzami ir piesaistījis Pixels, bet patiesībā tas apmāca visai kopējam "cilvēku uzvedības modelim".
Tu skaties uz lauksaimniecību, resursu krāšanu, NFT tirdzniecību, bet ķēde redz citu slāni: pieteikšanās biežums, uzturēšanās laiks, uzvedības ceļi, aktīvu plūsmas ritms. Sakot vienkāršāk, spēle ir tikai apvalks, iekšā darbojas uzvedības ekonomikas sistēma. Tiklīdz šī sistēma nostabilizējas, tā vairs nav atkarīga no kāda konkrēta spēles veida — pat ar ādas maiņu tā var turpināt darboties.
Tas ir viņu stiprā puse. Tradicionālais GameFi balstās uz stimulēšanu, lai piesaistītu lietotājus, bet, kad ienākumi samazinās, cilvēki vienkārši aiziet. Ronin, no otras puses, padara "ieradumu" par galveno aktīvu. Tu ik dienas pieslēdzies uz dažām minūtēm, šķietami nejauši, bet patiesībā tu tiek apmācīts kā fiksēta uzvedības mezglu. Laiks tiek sagriezts, darbības standartizētas, un galu galā tas viss nosēžas par prognozējamu aktivitātes līkni. Ķēde vairs neriskē ar hitu, bet gan tur rokās "ko cilvēki atkārtoti darīs". No šī skatpunkta Pixels ir tikai ieeja, nevis galapunkts. Nākotnē, neatkarīgi no tā, vai tas ir citu projektu, IP vai pat citu ekonomikas moduļu pieslēgšana, šī uzvedības dzinēja sistēma var tikt tieši atkārtoti izmantota. Lietotājiem nav nepieciešama atkārtota izglītošana, ceļš jau ir sagatavots, tas ir ilgtermiņa aizsardzības ceļš.
Bet šeit ir problēma. Ja uzvedība tiek pārmērīgi izstrādāta, spēlētāji patiesībā tiek "organizēti". Īstermiņā aktivitāte ir stabila, bet ilgtermiņā? Tiklīdz lietotāji saprot, ka viņi ir tikai mainīgais modelī, vai arī ienākumi un laika ieguldījums sāk kļūt nesabalansēti, šis ieradums var arī atsisties. Cilvēki var tikt apmācīti, bet tas nenozīmē, ka viņi vēlas vienmēr tikt kontrolēti. Tāpēc mūsdienu Ronin vairāk atgādina, ka tiek darīts kaut kas fundamentālāks: nevis spēles uzturēšana, bet "programmējamas cilvēku uzvedības" audzināšana. Ja šis process nostrādā, vērtība patiešām būs liela. Bet, ja tas iziet no kontroles, sniega lavīna nebūs tikai spēle.
@Pixels $PIXEL #pixel .
Tu skaties uz lauksaimniecību, resursu krāšanu, NFT tirdzniecību, bet ķēde redz citu slāni: pieteikšanās biežums, uzturēšanās laiks, uzvedības ceļi, aktīvu plūsmas ritms. Sakot vienkāršāk, spēle ir tikai apvalks, iekšā darbojas uzvedības ekonomikas sistēma. Tiklīdz šī sistēma nostabilizējas, tā vairs nav atkarīga no kāda konkrēta spēles veida — pat ar ādas maiņu tā var turpināt darboties.
Tas ir viņu stiprā puse. Tradicionālais GameFi balstās uz stimulēšanu, lai piesaistītu lietotājus, bet, kad ienākumi samazinās, cilvēki vienkārši aiziet. Ronin, no otras puses, padara "ieradumu" par galveno aktīvu. Tu ik dienas pieslēdzies uz dažām minūtēm, šķietami nejauši, bet patiesībā tu tiek apmācīts kā fiksēta uzvedības mezglu. Laiks tiek sagriezts, darbības standartizētas, un galu galā tas viss nosēžas par prognozējamu aktivitātes līkni. Ķēde vairs neriskē ar hitu, bet gan tur rokās "ko cilvēki atkārtoti darīs". No šī skatpunkta Pixels ir tikai ieeja, nevis galapunkts. Nākotnē, neatkarīgi no tā, vai tas ir citu projektu, IP vai pat citu ekonomikas moduļu pieslēgšana, šī uzvedības dzinēja sistēma var tikt tieši atkārtoti izmantota. Lietotājiem nav nepieciešama atkārtota izglītošana, ceļš jau ir sagatavots, tas ir ilgtermiņa aizsardzības ceļš.
Bet šeit ir problēma. Ja uzvedība tiek pārmērīgi izstrādāta, spēlētāji patiesībā tiek "organizēti". Īstermiņā aktivitāte ir stabila, bet ilgtermiņā? Tiklīdz lietotāji saprot, ka viņi ir tikai mainīgais modelī, vai arī ienākumi un laika ieguldījums sāk kļūt nesabalansēti, šis ieradums var arī atsisties. Cilvēki var tikt apmācīti, bet tas nenozīmē, ka viņi vēlas vienmēr tikt kontrolēti. Tāpēc mūsdienu Ronin vairāk atgādina, ka tiek darīts kaut kas fundamentālāks: nevis spēles uzturēšana, bet "programmējamas cilvēku uzvedības" audzināšana. Ja šis process nostrādā, vērtība patiešām būs liela. Bet, ja tas iziet no kontroles, sniega lavīna nebūs tikai spēle.
@Pixels $PIXEL #pixel .
Piesakies, lai skatītu vairāk satura