Eiropas drošības aģentūras izsauc trauksmi saistībā ar pieaugošiem draudiem no Krievijas, kas, šķiet, organizē virkni vardarbīgu aktu, kuru mērķis ir radīt postījumus visā kontinentā. Slepeno operāciju, tostarp sprādzienu, dedzināšanas un sistemātiskas infrastruktūras sabotāžas, satraucoši pieauguma dēļ Krievijas pēdējie manevri liecina par padziļinātu konfrontāciju ar Rietumiem.
Neredzēta karadarbība uz Eiropas zemes
Saskaņā ar jaunākajiem trīs Eiropas valstu izlūkdienestu novērtējumiem Krievijas taktikā ir notikušas ievērojamas izmaiņas. Kremlis, kas kādreiz bija piesardzīgs, tagad rīko uzbrukumus arvien drosmīgāk un biežāk, izrādot niecīgu cieņu pret civiliedzīvotāju dzīvībām.
Vācijas iekšzemes izlūkdienesta vadītājs Tomass Haldenvans drošības konferencē dalījās bažās par Krievijas pastiprinātajām sabotāžas darbībām. Viņš norādīja, ka šīs darbības notiek ne tikai biežāk, bet arī tām raksturīgas lielas iespējas nodarīt būtisku kaitējumu.
Par šo pastiprināto aktivitāti liecina vairāki nesenie incidenti, kas satricinājuši Eiropas valstis. Vācijā aizdomās par uzbrukumu plānošanu militārām un loģistikas infrastruktūrām tika aizturētas divas vācu-krievu izcelsmes personas. Apvienotajā Karalistē varas iestādes izvirzīja apsūdzības diviem vīriešiem par ugunsgrēka izraisīšanu noliktavā, kurā glabāja palīdzību Ukrainai, apgalvojot, ka viņi darbojušies pēc Kremļa rīkojuma.
Tikmēr Zviedrija un Čehija attiecīgi izmeklē dzelzceļa negadījumus un dzelzceļa signalizācijas sistēmu bojājumus, turot aizdomās par Krievijas sabotāžas darbībām. Vēl vairāk satraucošāki ir uzbrukumi Igaunijā, kas vērsti pret valdības amatpersonu un žurnālistiem, kas, domājams, ir Krievijas darbinieku roku darbs.
Koordinēta haosa kampaņa
Starpgadījumu virkne visā Eiropā nav tikai atsevišķas vai nejaušas ļaundarības; drīzāk tie pārstāv koordinētu kampaņu, ko organizē Maskava. Šo stratēģiju uzsvēra augsta Eiropas valdības amatpersona, norādot, ka izlūkdati, kas izplatīti ar NATO starpniecību, norāda uz Krievijas apzinātiem, liela mēroga centieniem destabilizēt Eiropu.
NATO ir paudusi bažas par šīm ļaunajām aktivitātēm, norādot uz Krievijas pastiprināto kampaņu visā eiroatlantiskajā zonā. Šīs darbības ir daļa no plašākas Krievijas stratēģijas, kas ne tikai koncentrējas uz fizisko sabotāžu, bet arī ietver dezinformācijas kampaņas un kiberkaru. Vācija, ko atbalsta ES un NATO, nesen solīja sekas Krievijai pēc kiberuzbrukuma, kas vērsts pret sociāldemokrātisko partiju.
Notiekošais skandāls, kas saistīts ar Krievijas mēģinājumiem ietekmēt galēji labējos Eiropas politiķus pirms gaidāmajām vēlēšanām, papildina Kremļa daudzpusīgo ofensīvu. Tas atspoguļo Krievijas mērķi izdarīt maksimālu spiedienu uz Eiropu, izmantojot dažādus kanālus, neatkarīgi no tā, vai tā ir dezinformācija, kiberuzbrukumi vai fiziska sabotāža.
Tiek ziņots, ka šo notikumu apstākļos Krievijas izlūkošanas tīkls pieliek saskaņotus centienus, lai atjaunotu savu ietekmi Eiropā. Tas notika pēc ievērojama neveiksmes, kad pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tika izraidīti vairāk nekā 600 Krievijas darbinieki, kas iepriekš atradās diplomātiskā aizsegā. Šī atjaunošana ietver ne tikai tradicionālo spiegošanu, bet arī krievu diasporas kopienu iesaistīšanos un saiknes ar organizētās noziedzības grupām, kas ilgstoši ir saistītas ar Maskavu.
Tā kā Eiropa ir paaugstinātā gatavībā, nesenie incidenti kalpo kā spilgts atgādinājums par pastāvošajiem Krievijas radītajiem draudiem. Jautājumi kavējas par tādiem neizskaidrojamiem notikumiem kā sprādziens munīcijas rūpnīcā Velsā un milzīgs ugunsgrēks Berlīnes rūpnīcā, kas saistīts ar ieroču piegādi Ukrainai. Šie notikumi nav tikai atsevišķi incidenti, bet gan daļa no plašākas Krievijas darba kārtības, lai izpētītu Eiropas aizsardzību un sagatavotos potenciāli graujošākām darbībām.