Bitcoin pirmo reizi parādījās 2009. gadā. Lai gan precīzs datums joprojām tiek apspriests, 2009. gada 3. janvārī Bitcoin tīkla ģenēzes bloku (pirmo bloku) izveidoja kāds, izmantojot pseidonīmu Satoshi Nakamoto. Bitcoin tīkls tika oficiāli palaists ar programmatūras izlaišanu 2009. gada 9. janvārī.
Kad Bitcoin pirmo reizi tika ieviests, valūtas maiņas kursa nebija, jo nebija biržas vai tirgus, kas oficiāli noteica cenu. Tomēr 2009. gada 12. janvārī Satoshi Nakamoto veica pirmo darījumu Bitcoin vēsturē, nosūtot 10 Bitcoins citam lietotājam tīklā.
Sākumā Bitkoinam bija maz vai pat nekāds nozīmīgs maiņas vērtības. Taču oktobrī 2009 kāds lietotājs BitcoinTalk forumā pārdeva 10 000 Bitkoinus par aptuveni 50 USD, t.i. aptuveni 0,005 USD par Bitkoinu. Tas bija pirmā zināmā cena, kas saistīta ar Bitkoinu.
No tā laika Bitkoina cena piedzīvoja būtiskas svārstības. 2013. gada beigās Bitkoina cena strauji pieauga un sasniedza rekordu, kas bija aptuveni 1200 USD par Bitkoinu. Pēc tam Bitkoina cena kritās un strauji pieauga, sasniedzot jaunu virsotni decembrī 2017, kad cena bija aptuveni 20 000 USD par Bitkoinu.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka Bitkoina cena ir ļoti mainīga un var strauji mainīties īsā laikā. Jaunākās Bitkoina cenas informāciju var atrast, pārbaudot esošās kriptovalūtas platformas un bības.
2 / 2
Ko saka Bitkoina baltā grāmata
ChatGPT
BitaKoina baltā grāmata, ko rakstīja Sātoshi Nakamoto, ir dokuments, kas detalizēti izklāsta Bitkoina pamatkonceptus un principus. Šeit ir Bitkoina baltās grāmatas saturs:
Ievads: Baltā grāmata sākas ar ievadi par problēmām, kas pastāv tradicionālajā finanšu sistēmā, un nepieciešamību pēc jaunas risinājuma.
Elektroniskās transakcijas: Sātoshi Nakamoto apspriež elektroniskās transakcijas, kurās uzticējas trešajai pusē kā starpniekam. Viņš norāda, ka labākā risinājuma ir izmantot peer-to-peer tīklu.
Peer-to-peer risinājums: Baltā grāmata izskaidro peer-to-peer tīkla konceptu, kas ļauj lietotājiem veikt transakcijas tieši viens ar otru, neiesaistot trešās puses. Sātoshi Nakamoto apraksta šī tīkla struktūru un darbības mehānismu.
Laika zīmju serveris: Baltā grāmatā Nakamoto ievieš laika zīmju servera konceptu, kas tiek izmantots, lai novērstu melīgās transakcijas problēmas.
Darba pierādījums: Sātoshi Nakamoto izskaidro darba pierādījuma (PoW) konceptu kā mehānismu, ko izmanto Bitkoina tīklā, lai sasniegtu vienošanos un aizsargātu tīklu no uzbrukumiem.
Tīkls: Baltā grāmata izskaidro, kā darbojas Bitkoina tīkls, tostarp kā mezgli verificē transakcijas un izplatī informāciju visā tīklā.
Incentīvi: Nakamoto apspriež ekonomiskos stimulātorus, kas mudina piedalīties tīklā, tostarp balvas, ko saņem minētāji (miners), kas veiksmīgi atrisinājuši PoW mīklu.
Izdevumi un verifikācija: Baltā grāmata izskaidro transakciju izdevumu un verifikācijas procesu Bitkoina tīklā, tostarp privātā un publiskā atslēgu lomu.
Dabas aizsardzība: Sātoshi Nakamoto apspriež privātumu un drošību transakcijās Bitkoinā, kas balstītas uz kriptogrāfiskām atslēgām.
Secinājums: Baltā grāmata beidzas ar secinājumu, kas apstiprina, ka Bitkoina ir elektroniska peer-to-peer sistēma, kas ļauj lietotājiem veikt tiešas transakcijas viens ar otru, neiesaistot trešās puses, izmantojot kriptogrāfijas konceptus un PoW mehānismu.
Bitkoina baltā grāmata ir svarīgs dokuments kriptovalūtas vēsturē un ir pamats Bitkoina tīkla attīstībai, kādu mēs to pazīstam šodien.