Japānas Web3 projekta komanda ir izlaidusi balto grāmatu, kurā piedāvāti veidi, kā paplašināt valsts kriptovalūtu nozari, lai radītu kriptovalūtām labvēlīgu atmosfēru.
Japānā valdošās Liberāldemokrātiskās partijas Web3 projekta komanda ir laidusi klajā balto grāmatu ar ieteikumiem valsts rūpniecības paplašināšanai, ko nacionālajā stratēģijā iekļāvusi premjerministra Fumio Kišidas valdība.
Web3 projekta komandas mērķis ir apiet parastās birokrātiskās procedūras un izstrādāt normatīvos priekšlikumus visam, sākot no neaizvietojamiem marķieriem līdz decentralizētām autonomām organizācijām (DAO).
Salīdzinājumā ar citām valdībām, kas cenšas ieviest patērētāju aizsardzības noteikumus, Japāna strādā, lai radītu draudzīgāku atmosfēru kriptovalūtām, jo daudzi uzņēmumi pārceļas uz citām valstīm augsto nodokļu saistību dēļ.
Saskaņā ar balto grāmatu Japānai ir jāuzrāda vadība šā gada G7 samitā, kurā tiks risināti kriptovalūtu jautājumi. Rakstā valstīm ieteikts pievērst uzmanību potenciālajiem Web3 ieguvumiem un ieņemt ievērojamu pozīciju tehnoloģiju agnosticisma un ētiskās inovācijas jomā.
Turklāt baltajā grāmatā ir ieteiktas papildu izmaiņas nodokļu noteikumos, atzīstot ievērojamu izņēmumu, kas piešķirts žetonu emitentiem. Tie ietver nodokļu atbrīvojumus uzņēmumiem, kuriem pieder citu uzņēmumu izdoti žetoni, kurus tie neplāno tirgot īstermiņā. Tajā ir ierosināts iespējot pašnovērtējumu un ļaut investoriem pārnest zaudējumus uz laiku līdz trim gadiem, kā arī ieteikts aplikt ar nodokli kriptovalūtas tikai tad, kad tās ir konvertētas fiat valūtā.
Baltajā grāmatā ir norādīta aktuāla problēma, proti, grāmatvedības standartu trūkums, kas Web3 uzņēmumiem apgrūtina auditoru atrašanu. Dokumentā ieteikts ministrijām un aģentūrām palīdzēt Japānas Sertificēto grāmatvežu institūtam vadlīniju izstrādē. Turklāt tajā ir ierosināts izveidot DAO likumu, kas veidots pēc japāņu godo kaisha parauga, līdzīgi kā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību. Tā arī ieteica veikt izmaiņas likumā par uzņēmējsabiedrībām un Finanšu instrumentu un biržu likumā.
Baltajā grāmatā ir uzsvērts, ka, lai gan apgrozībā esošo žetonu pārbaudes process kļūst īsāks, ārvalstu uzņēmumu izdoto jauno žetonu novērtējumi joprojām ir zemi. Tā ieteica procesam būt pārredzamākam, lai emitenti varētu sniegt nepieciešamo novērtējuma informāciju.
2022. gadā Japāna pieņēma regulējumu attiecībā uz stabilām monētām. Jaunajā baltajā grāmatā uzsvērts, cik svarīgi ir sagatavot vidi stabilu monētu reģistrācijai un izveidot pašregulējošas organizācijas. Tā arī ieteica izstrādāt priekšlikumus stabilai monētai ar jenām.