Ticu, ka ir ļoti tipiska aina, ko visi esam piedzīvojuši vai novērojuši. Cilvēks ir zaudējis, un saka: vai nebiju teicis, ka šim ir pozitīva informācija (parasti kāda ziņa)?

Vispirms visiem būtu jāpārdomā, kas ir "ziņa",

vai ziņas, ar kurām tu saskaries, noteikti ir "jaunas"?

Vai tās noteikti ir patiesas?

Vai tās noteikti ir visaptverošas?

Investīciju dialektiskā procesa ir arī dzīves pieredze, piemēram, daudz cilvēku vēlas īsā laikā ieguldīt zeltā vai ieguldīt ilgtermiņā zeltā, tad tu saproti trīs pamata faktus:

kāpēc pirkt zeltu,

kas pērk zeltu,

cik daudz pirkt,

ja tu skaidri saproti šīs trīs lietas, tad tu dabiski zināsi, kad un par kādu cenu to pārdot, kad tu zini, kā ceļš ir radies, tu arī dabiski zināsi, kā atgriezties.

Protams, dzīvē vissvarīgākais aktīvs nav kontā.

Patiesā bagātība nav konta skaitļu pieaugums, bet gan laika un mīlestības sadalīšana ierobežotajā dzīvē. Varbūt mums vajadzētu atkārtoti pārskatīt savu "investīciju portfeli", nelietojot vissvarīgāko aktīvu, lai apmainītu to pret vislētākajām vēlmēm.