Web 1.0, kas pazīstams arī kā "statiskais tīmeklis", bija pirmā globālā tīmekļa paaudze, un to raksturoja vienvirziena informācijas plūsma. To galvenokārt izmantoja informācijas skatīšanai un piekļuvei, nevis mijiedarbībai un saziņai. Web 1.0 galvenokārt veidoja statiskas HTML lapas, kuras bija grūti atjaunināt un kurām trūka interaktivitātes.
Web 2.0, kas pazīstams arī kā "interaktīvais tīmeklis", iezīmēja pāreju no statiskā uz dinamiskāku un interaktīvāku tīmekli. Tajā tika ieviestas jaunas tehnoloģijas, piemēram, emuāri, sociālie mediji un wiki, kas ļāva lietotājiem ne tikai piekļūt informācijai, bet arī sniegt ieguldījumu un kopīgot to. Web 2.0 ieviesa arī jēdzienu "Web 2.0 lietojumprogrammas", kas ir tīmekļa lietojumprogrammas, kas ļauj lietotājiem sadarboties un koplietot datus reāllaikā.
Web 3.0, kas pazīstams arī kā "semantisks tīmeklis", ir globālā tīmekļa nākamā paaudze, un to raksturo mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās izmantošana, lai padarītu tīmekli viedāku un intuitīvāku. Tā mērķis ir izveidot tīmekli, kas var saprast un interpretēt informācijas nozīmi, nevis tikai to parādīt. Web 3.0 ļaus mašīnām izprast informācijas kontekstu un nozīmi, ļaujot tām saprast un interpretēt to precīzāk un noderīgāk.
Rezumējot, Web 1.0 bija statisks tīmeklis, kas galvenokārt ļāva lietotājiem skatīt un piekļūt informācijai, savukārt Web 2.0 ieviesa interaktivitāti un iespēju lietotājiem sniegt ieguldījumu un koplietot informāciju. Web 3.0 mērķis ir padarīt tīmekli viedāku un intuitīvāku, izmantojot mākslīgo intelektu un mašīnmācīšanos.