“Algokrātija,” “Vadība ar algoritmiem” vai “Algoritmiskā regulēšana” nav tieši labi definēts vai skaidrs jēdziens. Tomēr mēs varam to apkopot šādi: algoritmi + pārvaldība (likumi vai noteikumi). Šajā ziņā mēs varam runāt par algokrātiju, kad kāds algoritmu balstīts sistēma, vai nu tas ir viedais līgums, mākslīgais intelekts (AI) vai kas cits, kontrolē, pilnībā vai daļēji, lēmumu pieņemšanas procesus kādā platformā, projektā, uzņēmumā vai institūcijā.
Tas noteikti nav tas pats, kas e-pārvaldība (valdības, kas izmanto digitālos rīkus), un tas rada savus potenciālos jautājumus. Algoritms ir vairāk nekā tikai vienkārša digitāla lietojumprogramma; tas ir strukturēts precīzu instrukciju kopums, kas izstrādāts, lai risinātu sarežģītas problēmas—vienlaikus tam ir potenciāls radīt jaunas. Piemēram, Dāvida Suareza romānā “Dēmons” (2006) mēs varam redzēt, kā algoritms slepeni pārņem pasauli, pat nogalinot cilvēkus, pēc tā radītāja nāves.