Tevi par visu runājot 📝: Es zinu, ka tevi vairs nevarēšu satikt... Bet kas tad? Mīlestība taču nav, lai iegūtu, bet lai izjustu! Un es tevi izjūtu katrā mirklī! Šodien esmu tālu no tevis, iespējams, ka tu pat nezināsi par manu esamību; tomēr manā sirdī tu esi tieši tāds pats kā agrāk! Laiks ritēs, gadi pieaugs, dzīve mainīsies; bet manas jūtas nekad nemainīsies! Kādu dienu es būšu vecs, ķermenī būs nogurums, staigāšanai būs grūti, varbūt roka trīcēs! Bet vai zini? Manā prātā tavi atmiņas joprojām būs gluži kā agrāk jaunas! Tavs smaids, tavs balsis, tavu acu dziļā mīlestība – nekas nepazudīs, bet kļūs vēl dziļāks! Iespējams, kādā vakarā es sēdēšu pie loga, kad būs viegla vēsma, un es zaudēšu sevi tajos pagājušajos dienās! Atcerēšos mūsu pazudušās sarunas, neizteiktās jūtas! Atcerēšos, cik stipri es vēlējos tevi iegūt! Laiks, iespējams, ir novedis tevi tālu no manas dzīves, bet no sirds to uz brīdi nevarēja izņemt! Tu esi, tu būsi, kamēr mana elpa būs!